Skaistums → Zīmols kā piederības apliecinājums

Mūsu vidū netrūkst cilvēku, kuri, izvēloties apģērbu, lielu uzmanību pievērš zīmolam. Bieži dzirdēts par zināmu diskrimināciju pēc apģērba jauniešu vidū, un vecākiem nākas saspringt, lai bērnam tiktu noteikta zīmola apģērbs, telefons vai kāds cits aksesuārs.

Psiholoģe Inna Rezgale, jautāta par zīmolu nozīmību, norāda, ka jebkurš zīmols ar interesantu vēsturi un tradīcijām garantē piederību tā vēsturei: “Piemēram, Koko Šaneles kostīms. Kura sieviete, uzvelkot to, nesajutīs īpašo franču šarmu un pat pašas Koko Šaneles dzīves stāstu? Zīmols garantē piederību šarmam, senajām tradīcijām un, kas nav mazsvarīgi, kvalitāti. Latviešiem taču arī ir šādi kvalitatīvi, vēsturiski zīmoli - “Latvijas balzāms”, “Laima”, “Ogres trikotāža”. Runājot par zīmoliem, ja tie ir īsti, man ir tikai patīkamas izjūtas.
Bet ir svarīgi, kā mēs uztveram šo zīmolu. Arī Jāņu nakts meiteņu vainadziņš ir zīmols, un tā īsti neesmu redzējusi, ka tas būtu nošļucis uz kreisās auss vai pakauša. To taču nes stalti. Tātad jebkurš zīmols, kam ir vēsture un šarms, prasa, lai to nes, nevis vienkārši valkā. Lai būtu iespēja to izjust kā savējo. Tam jābūt atbilstošam valkātāja vecumam, viņa personiskajam šarmam un briedumam. Tāpēc ir jautājums, vai jaunieši, tiecoties pēc zīmoliem, spēj savienot savu brieduma pakāpi un spēju šo zīmolu “nest”.”
Psiholoģe uzsver, ka skolā notiekošais atspoguļo pieaugušo uzvedības modeļus, jo kur gan citur jauniešiem gūt pieredzi. Tāpēc ir bezgaumīgi piemēri, kad tiek vilkts kaut kas ļoti dārgs, bet neatbilstošs vecumam. Šie zīmoli visbiežāk nav domāti jauniešiem skolas solā. Viņi neprot tos “nest”, jo nevar grauzt saulespuķu sēklas ar “Dior” somiņu padusē. Tas nesader, lai gan notiek arī tā. Tāpēc ikvienam pusaudzim un jaunietim vērts attīstīt savu gaumi un stilu, un tas var nebūt saistīts ar zīmoliem.
I. Rezgale norāda, ka psihologam skolās nākas saskarties ar problēmām, kad jaunieši tiek vienaudžu izsmieti tieši apģērba dēļ: “Apģērbs ir viens no kritērijiem, kāpēc vienaudži apceļ citus. Mūsu pusē tas nav tik daudz saistīts ar zīmoliem, cik ar ģērbšanas stilu. Ja jaunieši par to sūdzas, palīdzu atrast viņam savu stilu. Ja tā nav, jaunietis jūtas apjucis, bezpersoniskāks un var kļūt par apcelšanās upuri. Ja pusaudzim ir savs stils, ir mazāk iespēju, ka viņu apcels, pat ja mugurā nebūs dārgas drēbes. Tiklīdz viņam izveidojas lielāks azarts pašam meklēt, veidot, eksperimentēt savā stilā, viņš kļūst psiholoģiski stiprāks un mazāk ievainojams. Un viņš var atbildēt šiem runātajiem, jo ne vienmēr tas, kurš ģērbis dārgu zīmolu drēbes, ir gaumīgs.”
Viņasprāt, zīmolu un apģērba izvēle ir atkarīga no mērķa - vai ģērbties komfortam un labsajūtai, vai ar domu citus pārsteigt, lai viņi pēc apģērba novērtētu valkātāja kvalitāti. Jo cilvēkam lielāka brieduma pakāpe, jo viņš izvēlas zīmolus ar citu mērķi, nevis, lai izrādītos.
“Tāpēc zīmoli kā izrādīšanās vairāk raksturīga jauniešiem, kuriem nav brieduma pakāpes un izpratnes par to, kas tā ir par ziņu pasaulei, ja nesāju kāda zīmola apģērbu,” uzsver I. Rezgale.
Vai risinājums ir skolas forma? Psiholoģe norāda, ka tā var būt, bet ir svarīgi vairāki nosacījumi: ” Ja skatāmies, pasaulē ir daudz profesiju, kuru pārstāvji nēsā uniformas, kas liecina par piederību noteiktai profesijai un noteiktai organizācijai. Uniforma sevī nes ziņu, ka esi kaut kam piederīgs un ka piederēt šai grupai ir svarīgi. No šāda viedokļa arī skolas varētu domāt par formām. Ir taču Rīgā skolas, kurās ir formas tērps vai noteiktas ģērbšanās prasības.
Svarīgi gan, kāds ir skolas tēls mūsu acīs. Ja skolai ir prestižs, formas vieglāk ieviest, jo skola bezpersoniskāka, jo tas būs grūtāk. Ir svarīga ziņa, kādēļ vajadzīga forma, lai nēsātājam skaidra šī piederība.”