Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Nakts, 18.11.2017
 +4..+6 °C
Vējš:  DR, 5 m/s

Rīts, 18.11.2017
 +4..+6 °C
Vējš:  D, 5 m/s

Diena, 18.11.2017
 +5..+7 °C
Vējš:  D, 6 m/s

Vakars, 18.11.2017
 +3..+5 °C
Vējš:  D, 6 m/s

Citas prognozes

EkonomikaRimšēvičs: Latvijas ekonomika ir sākusi uzkarst

Latvijas ekonomika ir sākusi uzkarst, žurnālistiem piektdien atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Vai tiešām Latvijas ekonomika ir pārkarsusi un atrodas uz krīzes sliekšņa? Atbilde ir – nē! Tomēr Latvijas ekonomika ir sākusi uzkarst. Situāciju tēlaini varētu salīdzināt ar augstu ķermeņa temperatūru. Tā ir tikai viena pazīme, ka kaut kas nav kārtībā. Tāpēc nepieciešams noskaidrot, kādi faktori nosaka temperatūras kāpumu. Vai tā ir kāda nopietna saslimšana un kādi ir nepieciešamie medikamenti?,» sacīja Rimšēvičs.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka šobrīd situācija radikāli atšķiras no «treknajos gados» piedzīvotā, proti, inflācija un pamatinflācija ir kontrolētā līmenī; kreditēšanas izaugsme joprojām ir vāja; kārtējo maksājumu konta deficīts ir neliels; izaugsme svārstās 4-5% līmenī pretstatā 10-12% pirmskrīzes periodā. Izaugsmes paātrināšanos šobrīd nosaka tendences atsevišķās nozarēs, piemēram, būvniecībā, ko papildu privātajām investīcijām stimulē Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšana, apstrādes rūpniecībā, enerģētikā.

Tajā pašā laikā Rimšēvičs atzīmēja, ka vairākas pazīmes liecina par ļoti nopietnām problēmām, kas var būtiski ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes potenciālu nākotnē.

Pēc viņa skaidrotā, galvenie ekonomikas uzkaršanas iemesli ir saspīlējums darba tirgū - nodarbinātība ir vēsturiski augstākajā līmenī; bezdarbs sarucis faktiski zem dabiskā līmeņa; uzņēmumi arvien vairāk sūdzas par darbaspēka trūkumu; vērojams straujš algu kāpums, ko vēl pastiprinās nākamajā gadā ieplānotā minimālās algas celšana; produktivitāte jeb ražīgums netiek līdzi atalgojuma kāpumam. «Vienā vārdā sakot – zaudējam savu konkurētspēju,» uzsvēra Rimšēvičs.

Viņš pauda, ka 2005.-2007.gadā Latvija piedzīvoja pārkaršanu, kas bija saistīta ar iestāšanos ES un būtisku finanšu līdzekļu ieplūšanu valstī, tādējādi notika sprādzienveida pieprasījuma pieaugums. «Tagad, kad krīzes sekas ir pārvarētas, pamazām parādās pārkaršanas pazīmes, kas saistītas ar piedāvājuma puses faktoriem. Uzņēmējiem trūkst pieejama darbaspēka, viņi ir spiesti samazināt savu rentabilitāti un investīcijas, bet ilgi tā turpināties nevar, jo vājinās konkurētspēja,» minēja Latvijas Bankas prezidents.

Rimšēvičs norādīja, ka Latvija var iestigt lēnas izaugsmes periodā, tādējādi valsts zaudēs jebkādas cerības pārskatāmā nākotnē sasniegt ilgi loloto sapni par labklājību un iegūt papildu naudu tik svarīgajām un nozīmīgām nozarēm, kā izglītība un medicīna. «Turpinot tēlaino salīdzinājumu ar augstu temperatūru - pat ja esam noskaidrojuši, ka šī nav mirstamā kaite, kā bija 2009.gadā, ja neņemsim vērā šo diagnozi, varam iedzīvoties ilgstošās sekās, iespējams, pat uz visu mūžu,» sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš arī atzina, ka var tikai piekrist tiem ekonomistiem, kuri saka, ka kopš krīzes laika Latvijā tā arī nav spējusi īstenot strukturālās reformas, kas ir tik kritiski nepieciešamas tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes potenciāla stiprināšanai. Tā rezultātā esam nonākuši situācijā, kad par pārkaršanas pazīmēm jārunā faktiski jau pie 4% izaugsmes tempa.

Pēc Rimšēviča teiktā, ņemot vērā situāciju darbaspēka tirgū, vēl jo aktuālākas kļūst reformas, kas stiprinātu Latvijas cilvēkkapitālu, ļautu mazināt saspīlējumu darba tirgū, palielinātu augsti izglītotu profesionāļu skaitu. Tāpat, ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, Latvija nevar atļauties ekspansīvu fiskālo politiku. «Tautsaimniecības izaugsme ir tik strauja, ka jāīsteno fiskālā politika ar budžeta pārpalikumu,» uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš atzīmēja, ka satraukumu rada arī valdības iecere atteikties no fiskālā nodrošinājuma rezerves veidošanas 2019.gadā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Banka paaugstinājusi šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi no iepriekš lēstajiem 3,3% līdz 4,2%. Vienlaikus centrālā banka paaugstinājusi arī ekonomikas izaugsmes prognozi 2018.gadam no iepriekš prognozētajiem 3,4% līdz 3,8%.

Publicēts: 08.09.2017 16:36 [-0:+0]
Atslēgvārdi: ekonomika, Latvija, Rinkēvičš, . uzkarst


Lasiet vēl

ekonomika

Pirmajā pusgadā pieaug gan kravu, gan pasažieru pārvadājumi 01.09.2017 16:30

Finanšu ministre attrauc: Trauksme par ekonomikas pārkaršanu ir lieka 28.08.2017 16:38

Latvija

Jauni HIV pacienti joprojām tiek reģistrēti teju katru dienu 06.09.2017 16:34

LTV un LR viedokļi dalās par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 06.09.2017 16:32

Rinkēvičš

Rinkēvičs: ASV vēlēšanas bija pārbaudījums elitēm, kuru neizdevās izturēt 09.11.2016 16:36