Ekonomika → Pieaugušo spēlītes

Britu padomes intelektuālais eksporta produkts — projekts Radošās pilsētas — brīvā, idejām bagātā un praktiskā vides pilnveides risināšanā apvieno pilsētu iedzīvotājus, uzņēmējus, radošo profesiju un pašvaldību pārstāvjus, lai dotu jaunu dzīvi kādai panīkušai vietai un tās iemītniekiem

Ap krāsainām planšetēm, apzīmētām lapām un rakstāmpiederumiem radošā nekārtībā nokrautu galdu sasēduši, līksmi ļaudis aktīvi žestikulē un, cits citu pārtraucot, aizrautīgi stāsta, skaidro, kaut ko pieraksta… Tas nav pieaugušo bērnudārzs, bet gan Britu padomes (BP) pērn sāktā projekta Radošās pilsētas (Creative Cities) pirmā sadaļa — Nākotnes pilsētas spēle (Future City Game). Tās mērķis — pāris dienās izpētot kādas novārtā pamestas pilsētas teritorijas plusus un mīnusus, pašvaldības speciālistu, iedzīvotāju, uzņēmēju, radošo profesiju pārstāvju un citu ieinteresēto komandā sagatavot vienu konkrētu attīstības plānu, kas dotu jaunu dzīvi un nākotnes izaugsmes virzienu rajonam, ielai, priekšpilsētai, kvartālam u.tml.

Kaut ko mainīt

Projekts paver iespēju pašvaldībām ar BP atbalstu rast ceļus šķietami bezcerīgi nolaistu teritoriju atkopšanai, izmantojot to iedzīvotāju enerģiju, kuri vēlas kaut ko mainīt. Krīzes laikā šī spēle ir īpaši noderīga tāpēc, ka radošo profesiju pārstāvju — mākslinieku, mūziķu, dizaineru, arhitektu —, kā arī konkrētās vietas iedzīvotāju, pedagogu, studentu, profesionālu teritorijas plānotāju u.c. līdzdalība nodrošina brīvu, daudzpusīgu, svaigu pieeju, LD stāsta Ilze Saleniece, BP projekta vadītāja Latvijā. “Jo raibāka spēles komanda, jo daudzveidīgāki ieteikumi un labāks rezultāts,” teic I.Saleniece. Sagatavotais attīstības plāns bieži neprasa ieguldīt lielus līdzekļus, bet balstās uz cilvēku iniciatīvu un vēlmi darboties.

Spēles divas praktiskās sadaļas — Nākotnes pilsētas spēle un pārvietojamā Pilsētas ideju ceptuve (Urban Ideas Bakery) — balstītas izpētē, kas veicina diskusijas un sapratni par projektu sabiedrībā, ekspertu un lēmumu pieņēmēju vidē ienesot radošumu, kas veicina pilsētvides ilgtspējīgu attīstību, skaidro I.Saleniece.

Radošo pilsētu koncepta autors ir pasaulē labi zināms britu pilsētvides eksperts Čārlzs Lendrijs. BP spēļu vadītāju instruktors, britu pilsētvides eksperts Nīs Makinrojs LD skaidro, ka projekts piešķir jaunu virzienu slikti izmantotām pilsētas vietām pārvērst tās “nākotnes pilsētās”. Tas nozīmē gan vides sakārtošanu, gan plāna radīšanu teritoriju saimnieciskai attīstībai, iesaistot radošo profesiju, pašvaldību, uzņēmēju, teritorijas plānotāju, iedzīvotāju u.c. pārstāvjus.

Brīvā spēlē

Plāns top īpašā spēles pasākumā, vispusīgās komandas dalībniekiem brīvā gaisotnē iepazīstot vietas vēsturi, stiprās un vājās puses, izpētot problēmas. Paraugspēlē Rīgā, kur iemaņas apguva jaunie spēļu vadītāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas, tika izveidots plāns Andrejsalas attīstībai. Pirmajā dienā komanda iepazina vietu, runāja ar tās iemītniekiem un tur strādājošajiem uzņēmējiem. Pēc tam tika ieteikti vairāki attīstības scenāriji, no kuriem diskusijā izvēlēts un detaļās izstrādāts dzīvotspējīgākais nākotnes virziens.

“Katrai pilsētai ir savas labās un sliktās vietas, mūsu mērķis šajā projektā ir ieteikt labu, efektīvu attīstības variantu,” saka N.Makinrojs. Pēc viņa teiktā, komandu dalībnieku atlase atkarīga no pašvaldības un spēles temata, tomēr galvenais, lai cilvēki gribētu sniegt ieguldījumu pilsētas nākotnei un savā starpā labi saprastos. Spēles lielākā priekšrocība ir ļoti plaša sabiedrības grupu un pārstāvju piesaiste. Īpaša loma tajā ir jauno radošo industriju pārstāvjiem, kuri bieži iesaka netradicionālus, taču veiksmīgus risinājumus biznesa attīstībai problemātiskajās teritorijās.

Lai arī spēles rīkošanu BP sedz, gatavā projekta īstenošanai pašvaldībām jāmeklē citi līdzekļi. Lietuvas pilsētā Kauņā šādi radīts projekts centrālās ielas Laisves alejas sakārtošanai jau īstenots, piesaistot attīstības fondu un ieinteresēto uzņēmēju līdzekļus.

Latvijā sāks

Latvijā šim projektam ir pieci partneri — Liepājas, Cēsu, Rīgas pašvaldības, Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija (APSL) Rīgā, kā arī Lielo pilsētu asociācija, LD stāsta BP mārketinga komunikāciju vadītāja Latvijā Maija Ūdre. Mācībās sagatavoti četri spēļu vadītāji — Viesturs Celmiņš no APSL Rīgai un tās apkārtnei, Anda Šaka no Lielo pilsētu asociācijas Zemgalei un Latgalei, Ieva Hmieļevska no Liepājas domes kultūras departamenta Kurzemei, Ilona Asare no Cēsu kultūras centra nevalstiskās organizācijas Culturelab Vidzemei.

Cēsu pilsētas attīstības plāns visnotaļ atbilst Radošo pilsētu koncepcijai, jo jau vairākus gadus šī Vidzemes pilsēta mērķtiecīgi veidojusi radošas, tūrismam un kultūrai atvērtas vietas tēlu, LD dalību projektā pamato I.Asare. Gan Cēsis, gan Rīga un Liepāja pieteikušās Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā, tāpēc BP projekts būs noderīgs tām visām. Cēsis pirmajā spēlē maija sākumā plāno sagatavot programmu vecpilsētas pārveidošanai par pievilcīgu tūrisma mērķi. Spēlē aicināti piedalīties ne tikai pilsētā plaši pārstāvētie kultūras ļaudis, ēku un veikalu īpašnieki, bet arī cēsnieku kluba biedri — pilsētas iemītnieki, kas tagad veiksmīgi dzīvo un strādā citur. I.Asare cer uz plašu, daudzpusīgu diskusiju, tāpēc spēlei tiek gatavots plašs informācijas materiāls, neierobežojot dalībnieku fantāziju ar konkrētām norādēm.

Starpnozaru kontakti

Liepājas pirmās spēles temats būs Karosta, LD saka I.Hmieļevska. Tās cietumā ierīkotais tūrisma objekts ar autentisku laika pavadīšanu uzskatāms par radošas pieejas paraugu, tāpēc ar to saskanēs pārējās teritorijas atdzīvināšana, paredz pašvaldības speciāliste. Liepājas spēle paredzēta aprīlī, vēl vienu spēli Kurzemē jau pavasarī I.Hmieļevska plāno vadīt kādā citā pilsētā, iespējams, Aizputē vai Kuldīgā. Par būtiskāko ieguvumu no šī projekta Liepājas domes pārstāve min iespēju iepazīt bagāto radošo industriju attīstības pieredzi no citām Eiropas valstīm, lai izmantotu to Latvijas radošo cilvēku labā. Laba pieredze būšot arī starpnozaru sadarbības organizēšana, savedot kopā māksliniekus ar uzņēmējiem vai tehnoloģiju zinātājiem, tas Radošo pilsētu spēlēs ir viens no pamatnosacījumiem.

“Galvenais, lai cilvēki būtu ieinteresēti vietas izaugsmes veicināšanā, tad ātri pazūd barjeras starp dažādu jomu pārstāvjiem, jo idejas tiek dziļāk pārbaudītas un labāk pamatotas,” skaidro N.Makinrojs, “radošo profesiju iesaiste iekļauj gan vides pilnveidošanu, gan atpūtas un izklaides vietu attīstību, gan radošu virzienu piešķiršanu biznesam. Tā ir jaunā pievienotā vērtība, kas var palīdzēt ne tikai pārdzīvot krīzi, bet parādīt jaunu virzienu gan teritorijai, gan ar to saistītajiem cilvēkiem un uzņēmumiem, saglabājot tās vēsturisko noskaņu un vērtību.”