Ekonomika → ASV pētnieki: lata fiksētās piesaistes dēļ Latvija nonāks dziļas recesijas slazdā

Lata fiksētā kursa dēļ Latvija nonāks dziļas ekonomiskās recesijas slazdā, apgalvo ietekmīgā Vašingtonā bāzētā Ekonomikas un pētījumu centra (“Center for Economic and Policy Research”, CEPR) eksperti. Pēc viņu uzskata, Latvijas ekonomika smagāko recesiju pasaulē ir piedzīvojusi lielā mērā tāpēc, ka nav devalvējusi latu.

Savā jaunākajā pētījumā, kam dots nosaukums “Latvijas recesija: maksa par korekciju, īstenojot iekšēju devalvāciju”, amerikāņu analītiķi pauž uzskatu, ka fiksētā kursa saglabāšana esot liegusi Latvijas valdībai īstenot tādu makroekonomisko politiku, kas ļautu izkļūt no recesijas.
Lata fiksētās piesaistes dēļ Latvijai arī radīsies problēmas ar savas tautsaimniecības atveseļošanu, viņi pareģo.

Pārvērtētais lata kurss iedragā eksportspējīgās ekonomikas nozares, padarot Latvijas eksportu dārgāku un importu mākslīgi lētāku. Turklāt tas kaitē investīciju videi kopumā, izraisa procentlikmju lēcienus, kad investori baidās par fiksētas piesaistes sabrukumu, kā arī noved pie kapitāla aizplūšanas, klāstīts pētījumā.

“Eiropas Savienībai un Starptautiskajam Valūtas fondam būs jāpārskata ekonomiskā stratēģija, kādu [šīs institūcijas] ieteikušas Latvijai. Sociālās un ekonomiskās sekas [kādas radījusi šīs stratēģijas īstenošana] ir bijušas neaptveramas, un mūžīgi tā nevar turpināties,” norāda viens no pētījuma autoriem CEPR līdzdirektors Marks Veisbrots.

Pētījumā sacīts, ka pēdējos divos gados Latvijas ekonomika jau kritusies vairāk nekā par 25%. SVF prognozē vēl aptuveni 4% kritumu šogad. Līdz ar to ekonomikas sašaurinājums kopš augstākā punkta brīža sasniegs 30%. Tādējādi Latvijas tautsaimniecībā zaudējumu apmērs būs lielāks nekā tas, kādu Lielās depresijas laikā no 1929. līdz 1933.gadam piedzīvoja ASV, raksta amerikāņu analītiķi.

Viņi uzsver, ka SVF un Latvijas valdības noslēgtā programma 2010.gadam paredz tēriņu samazināšanu 6,5% apmērā no IKP - to plānots īstenot, apvienojot tēriņu samazināšanu un nodokļu pacelšanu. SVF ir atzinis, ka fiskālie jostas savilkšanas pasākumi “domājams, būs iemesls turpmākam vājam pieprasījumam visa 2010.gada laikā”.

CEPR konstatē, ka fiksētais lata kurss turklāt liedz īstenot ekspansīvāku monetāro politiku - tas ir vēl viens nopietns šķērslis ceļā uz ekonomikas atveseļošanos. Gala rezultāts būs tāds, ka ekonomika būs dziļas recesijas slazdā, kurā ekonomikas stimulēšanai nebūs iespējams izmantot nevienu nozīmīgāko makroekonomiskās politikas instrumentu, tostarp valūtu kursus, fiskālo politiku un monetāro politiku.

Šādā situācijā Latvijai būs ļoti grūti tikt ārā no recesijas, rezumē CEPR.

CEPR pētnieki iepriekš arī asi kritizējuši SVF Latvijai izvirzītās prasības finansiālas palīdzības saņemšanai, norādot, ka tās var vēl vairāk iedragāt Latvijas krīzē smagi cietušo ekonomiku un apgrūtināt tās atveseļošanos.

Viņi secinājuši, ka programmas, kuras pēdējās instances aizdevējs noslēdzis ar Latvijas, kā arī Ungārijas un Ukrainas valdībām, iekļauj nosacījumus, sākot no stingrākiem fiskāliem pasākumiem līdz ierobežojošai monetārajai politikai, kuru dēļ atkopšanās būs apgrūtināta.

“Šķiet, ka visās trijās šajās valstīs uz krīzi bija iespējama saprātīgāka reakcija, kas būtu ierobežojusi krīzes bezdarba pieaugumu, ekonomiskās aktivitātes kritumu, sociālo pabalstu apcirpšanu un politisko nestabilitāti,” pērnruden publicētā pētījumā rakstīja CEPR.

CEPR ir bezpeļņas organizācija, kas 80% sava finansējuma saņem no dažādiem fondiem. CEPR konsultantu valdē darbojas tādi ietekmīgi cilvēki kā Nobela prēmijas laureāts, bijušais Pasaules Bankas galvenais ekonomists Džozefs Stiglics.