Veselība → Sporta radītie blakusefekti

Vai sports kaitē intelektam? Ja visa dzīve tiek veltīta sportam, intelektuālās spējas var atpūsties tik, cik tām tīk. Tev ir tik noslogots treniņu grafiks, ka nekam citam neatliek laika. Tu reti apmeklē, teātri, muzejus…..

Jā.

Ja visa dzīve tiek veltīta sportam, intelektuālās spējas var atpūsties tik, cik tām tīk. Tev ir tik noslogots treniņu grafiks, ka nekam citam neatliek laika. Tu reti apmeklē, teātri, muzejus. Bet no visām svarīgajām ziņām, kuras ar vienu aci esi noskatījies TV, tu atceries tikai to, kura sieviete ir atzīta par gada seksīgāko modeli.

Sportisti tiek pakļauti stresam, kas apspiež prāta spējas. Jo vairāk spēka tiek tērēts rezultātu sasniegšanai, jo lielāka slodze nerviem. Kļuvuši par pasaules lieluma zvaigznēm, puse sportistu kļūst par neirastēniķiem. Tādēļ daļa ziņu sleju ir veltītas sporta varoņiem – viens izrāvis gaismas stabu Pikadilijas laukumā, cits nokodis pretiniekam ausi…

Sports sniedz labumu psiholoģiskās veselības jomā tikai tad, ja ar sportu nodarbojas brīvprātīgi, secinājuši Indiānas universitātes medicīnas centra pētnieki. Viņi izvēlējās depresīvi noskaņotu žurku grupu (tādas, kuras ēda bez apetītes, neatkaroja teritoriju un neaplidoja sieviešu kārtas pārstāves) un ievietoja tās skrejriteņos. Žurkām, kuras skrēja tikai tad, kad tām gribējās, drīz vien radās apetīte, un viņas grupā atgriezās kā līderi. Savukārt tās pašas žurkas, kuras neizlaida no skrejriteņiem, kamēr nebija noskrējušas noteiktu distanci, palika drūmas un nomāktas.

Profesionālajā sportā reti iztiek bez traumām. Vēlāk daudzas no tām liek sevi manīt. Pastāvīgās sāpes ļoti negatīvi ietekmē intelektuālās funkcijas.

Britu zinātnieki ir noskaidrojuši, ka futbolisti no visiem sportistiem vissliktāk izpilda intelektuālos testus. Pētnieki domā, ka vainīga ir biežā bumbas sišana ar galvu. Katra šāda sitiena laikā tiek satricinātas smadzenes, kā rezultātā cieš to šūnas.

Pētnieki, kuri veikuši pētījumu Berlīnes sporta zālēs, noskaidrojuši, ka katrs otrais trenēties gribētājs nezina, kādu muskuļu grupu viņš konkrētajā brīdī vingrina. Visai stulbi, jo, zinot, kāda muskuļu grupa tiek pakļauta slodzei, tiek stimulēta šā apgabala nervu sistēma, kā rezultātā treniņš ir daudz efektīvāks.

Ja vīrieši pārāk daudz spēka tērē sportam, tad seksam tā var nepietikt. Pēc mokošām fiziskām slodzēm mazinās testosterona līmenis un arī interese pret patīkamo nodarbi.

Katrs trešais amatieris pakļauj sevi pārāk lielai slodzei, ja netrenējas speciālista uzraudzībā. Tā sekas ir biežas depresijas lēkmes.

Ja treniņi nenotiek saprātīgā intensitātē, tad drīz vien sevi liek manīt endorfīnu izraisītie blakusefekti. Endorfīni – narkotiskās vielas, kas izstrādājas fizisku slodžu laikā. To paaugstināta koncentrācija organismā palielina sāpju slieksni, kas nozīmē, ka cilvēks mazāk izjūt sāpes. Skriet maratona distanci ar sastieptu potīti nav visai prātīga nodarbe.

Nē.

Pulss, kurš palielinās trenēšanās laikā, ir labākā dāvana smadzenēm. Asinsrites pastiprināšanās un audu bagātināšana ar skābekli palīdz tām domāt.

Sports ir labākās zāles pret intelektam kaitīgo stresu. Tam ir dažādi iemesli – gan bioķīmiskie, gan psiholoģiskie. Taču princips ir viens – kamēr skrien pa skrejceliņu, tev nav jāraizējas par visuma likteni.

Nodarbojoties ar sportu, pieaug nervu šūnu daudzums. Vismaz Kalifornijas bioloģisko pētījumu institūta pelēm. Pelēm, kuras, pētnieku spiestas, dzīvo aktīvu dzīvi, ir vairāk smadzeņu šūnu nekā māsām vai brāļiem, kuri dzīvo parastos būrīšos bez iespējām trenēties.

Pēc 30 minūšu ilgas aerobās slodzes organismā aktīvi izstrādājas dabiskais morfīns jeb endorfīns. Jo augstāks endorfīna līmenis, jo labāks garastāvoklis, un līdz ar to darbs un informācijas uztveršana sokas labāk.

Regulārs sports ir gudrākais un tālredzīgākais slimību profilakses veids. Noteikti jāpiemin biedējošais infarkts un insults.

Sportistiem ir labāka atmiņa nekā tiem, kuri ar sportu nedraudzējas. Kādēļ? Tādēļ, ka par normālu atmiņas funkcionēšanu atbild tādas vielas kā adrenalīns un noradrenalīns. To koncentrācija ievērojami palielinās, ja ir regulāra fiziskā slodze.

Sportisti lieliski orientējas situācijās. Pastāvīga kustēšanās veicina serotonīna izstrādāšanos. Šo vielu psihologi dažkārt dēvē par menedžera hormonu. Serotonīns sekmē prasmi ātrāk uztvert lietu būtību un iegūt labumu no tām. Turklāt tas palīdz arī uzņemties iniciatīvu.

Sportu mīloši cilvēki ir labi mīlētāji. Tas nepārsteidz, jo pēc grūtas uzvaras pār pretinieku organismā ieplūst pamatīgs daudzums testosterona. Tikai 1,3 pikogrami uz mililitru nozīmē vēl vienu mīlas prieku dienu nedēļā.

Pastiprināta endorfīnu izstrādāšanās organismā treniņu laikā – drošs līdzeklis pret jebkādu depresiju. Ja pēkšņi jūti, ka ir skumji un bēdīgi, palēkā pusstundu ar lecamauklu.