Krimināls → Aizturēta virkne «Krājbankas» amatpersonu, tostarp prezidents Priedītis

Latvijas Televīzijas raidījuma «Panorāma» rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka bankas vadība ir aizturēta.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā saistībā ar AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbanka») konstatēto līdzekļu iztrūkumu ir aizturēta virkne bankas augstāko amatpersonu, tostarp arī «Krājbankas» prezidents Ivars Priedītis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, kuru apstiprināja Priedīša advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Sīkākus komentārus Vārpiņš pagaidām nevarēja sniegt, jo ir aizņemts procesuālajās darbībās.

Ar pašu Priedīti aģentūrai LETA šodien nav izdevies sazināties.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP) žurnālistiem apstiprināja, ka Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu aizdomās par noziedzīgām darbībām, tomēr sīkākus komentārus par tā ierosināšanu, kā arī iespējamajiem aizturētajiem viņš nesniedza, uzsverot, ka dienas gaitā sīkāk komentēs procesa virzītāji.

Ministrs uzsvēra, ka patlaban tiekot darīts viss, lai saglabātu bankas aktīvus un nodrošinātu noguldītāju interesi.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «Krājbankas» valdē strādā Priedītis, kurš pilda valdes priekšsēdētāja pienākumus, Mārtiņš Zalāns, Svetlana Ovčiņņikova, kā arī Dzintars Pelcbergs. Savukārt bankas padomē strādā Krievijas un Lietuvas iedzīvotāji - Raimonds Baranausks, kurš ir priekšsēdētājs, Aleksandrs Antonovs, Naglis Stanciks, Oļegs Suhorukovs un Vladimirs Antonovs.

Valsts policijas pārstāve Lita Juberte portālam «Apollo» šo informāciju nevarēja nedz apstiprināt, nedz noliegt.

Viņa piebilda, ka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis plkst.14 piedalīsies valdības sēdē, pēc kuras nāks klajā ar informāciju.

Naudas iztrūkums «Latvijas Krājbankā» radies kriminālu darbību dēļ, tā Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Anna Dravniece.

Līdzekļu iztrūkuma apjomu Dravniece gan nemin, norādot, ka tas vaicājams tiesībsargājošajām institūcijām.

«Latvijas Krājbankas» turpmāko darbību ir grūti prognozēt, tā esot atkarīga no akcionāra jeb Lietuvas valsts tālākās rīcības.

Kā norāda Dravniece, līdz ceturtdienai Lietuvas valdība varētu pieņemt lēmumu par «Snoras bankas» glābšanu, no kā atkarīgs arī Krājbankas liktenis.

Saistībā ar «Latvijas Krājbanka» konstatēto līdzekļu iztrūkumu Valsts policijā (VP) ir sākts kriminālprocess, aģentūrai LETA apstiprināja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.

Viņa norādīja, ka FKTK ir informējusi prokuratūru par «Krājbankā» konstatēto līdzekļu iztrūkumu. Saistībā ar to VP ir sākusi kriminālprocesu, bet prokuratūra pār šo procesu veic uzraudzību, piebilda Pakalne.

KL 196.panta 2.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka vai pilnvarotas personas mantkārīgā nolūkā izdarītas tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm.

Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskāciju, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām (24 000 latu).

Sīkākus komentārus viņa pagaidām nesniedza, aicinot vērsties VP, kas ir šī procesa virzītāja.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte aģentūrai LETA pagaidām nevarēja apstiprināt, vai policijas lietvedībā ir šāds kriminālprocess, taču viņa solīja tuvākajā laikā to noskaidrot.

Tikmēr neoficiāla informācija, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka pagājušajā nedēļā nozīmīgi naudas līdzekļi - vairāki desmiti miljoni latu - pārskaitīti prom no «Krājbankas». Tas arī mudinājis likumsargus un finanšu tirgus uzraugus rīkoties tik strauji un ierobežot bankas darbību.

Iespējams, ka «Latvijas Krājbanka» darbībā jau šobrīd varētu būt saskatāmas kādas maksātnespējas pazīmes, aģentūrai LETA sacīja advokāts Aldis Gobzems.

FKTK pārstāve Ieva Upleja biznesa portālam «Nozare.lv» apstiprināja, ka FKTK lēmums apturēt bankas darbību attiecas arī uz bankas ikdienas saimniecisko darbību. «Banka patlaban nedrīkst veikt nekādus maksājumus, tostarp savu rēķinu apmaksu par saņemtajiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem,» skaidroja Upleja.

Komentējot FKTK lēmumu par bankas ikdienas saimnieciskās darbības apturēšanu, Gobzems aģentūrai LETA sacīja, ka juridiskā loģika liek viņam domāt, ka bankas darbībā varētu būt saskatāmas maksātnespējas pazīmes, jo valsts iestādes nepieņem šādus lēmumus par darbības apturēšanu kompānijām, kuru darbība norisinās normāli un kurām nav finanšu problēmu.

Lēmums par ierobežojumiem bankas darbībā, jurista skatījumā, ir viens no labākajiem, lai novērstu situāciju, kad naudas līdzekļi masveidā no bankas aizplūst.

Viņa skatījumā, ir saprotama arī iestāžu publiskā piesardzīgā polemika, lai netiktu satricināts viss banku sektors, cilvēki nesāktu satraukties un nezaudētu uzticību arī citām bankām.

Jurista vērtējumā, bez nopietna finanšu atbalsta no ārpuses, ko sniegtu valsts vai privātais investors, bankas darbības atjaunošana patlaban varētu nebūt iespējama.