Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Diena, 19.10.2017
 +10..+12 °C
Vējš:  R, 4 m/s

Vakars, 19.10.2017
 +6..+8 °C
Vējš:  ZR, 2 m/s

Nakts, 20.10.2017
 +3..+5 °C
Vējš:  D, 2 m/s

Rīts, 20.10.2017
 +3..+5 °C
Vējš:  DA, 2 m/s

Citas prognozes

KriminālsDivas ģimenes tiesāsies ar valsti pēc radu nāves - Stradiņi nespēj nodrošināt speciālistu

Divas ģimenes plāno tiesāties ar valsti pēc divu pacientu nāves Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, kur iepriekš brīvdienās finansējuma trūkuma dēļ netika nodrošinātas mākslīgās asinsrites speciālistu dežūras, vēsta žurnāls «Ir».

Pēc advokāta Ronalda Rožkalna 25.marta pieteikuma jau ir ierosināta administratīvā lieta pret Veselības ministriju, savukārt advokāte Solvita Olsena gatavo prasību tiesā Didža Jansona ģimenes vārdā.

Jansons nomira 2013.gadā pēc sirds aortas jeb lielākās artērijas plīsuma. Pacients sākotnēji tika nogādāts Gaiļezera slimnīcā. Veselības inspekcija, izmeklējot šo gadījumu, noskaidroja, ka slimnīcas ārsti konsultējušies ar Stradiņa slimnīcas dežurējošo kardioķirurgu, kurš paziņojis, ka pacientam jāpaliek Gaiļezera stacionārā līdz nākamajām rītam. Tāpat tika paredzēts noformēt brigādi, kas veiks pacientam neatliekamo operāciju Stradiņa slimnīcā.

Nākamajā dienā, sestdienā, pacients tika pārvests uz Stradiņa slimnīcu, kur veikti papildu izmeklējumi, lai sagatavotu viņu operācijai. Tomēr nokomplektēt operācijas komandu neesot izdevies, jo nebija izdevies sameklēt perfuzionistu - mākslīgās asinsrites speciālistu un asistējošos sirds ķirurgus. Šiem speciālistiem brīvdienās nav dežūru, norāda žurnāls «Ir». Pacienta stāvoklis esot strauji pasliktinājies un viņš nomiris.

Veselības inspekcija ārstu darbā nekonstatēja pārkāpumus, secinot, ka «pacientam veikta izmeklēšana un ārstēšana saskaņā ar Ārstniecības likumu». Pēc slēdziena pārsūdzēšanas, pagājušā gada maijā inspekcijas eksperti precizēja, ka «tika organizēta operācijas brigāde, tai skaitā iekļaujot perfuzionistus un asistentus-sirds ķirurgus, kuri brīvdienās nedežurē».

Kad 2016.gada 1.aprīlī Veselības inspekcija tikās ar Stradiņa slimnīcas ārstiem, tā secināja, ka sirds aortas plīsuma gadījumos pacientus vispār sāka operēt tikai 2013.gada beigās. Arī Veselības ministrijas sagatavotajās atbildēs norādīts, ka Jansonu nevarēja operēt, jo 2013.gadā Stradiņa slimnīca vēl neveica aortas plīsuma operācijas. Tomēr žurnāls «Ir», atsaucoties uz slimnīcas datiem, norāda, ka 2013.gadā veiktas piecas šādas operācijas, bet pērn - jau 21.

Sirds ķirurģijas centra vadītājs Romāns Lācis žurnālam pauda, ka aortas atslāņošanās ir fatāla. Glābt pacientu varot tikai steidzama operācija. Iegūto sirdskaišu nodaļas vadītājam Uldi Strazdiņš arī uzsver, ka toreiz ķirurgs Edgars Freilibs, gribēdams glābt jauno vīrieti, bija mēģinājis savākt operācijas brigādi un veikt toreiz vēl unikālo operāciju. Viņam tas neizdevās, jo, kā saka Strazdiņš, toreiz slimnīcā nebija finansēti mākslīgās asinsrites speciālisti darbam brīvdienās.

Kā norāda žurnāls «Ir», šis nav vienīgais gadījums, kad brīvdienās Stradiņa slimnīcā neizdevās glābt pacienta dzīvību, jo nedežurēja perfuzionists kopā ar operācijas brigādi. Medicīnas tiesībās specializējies advokāts Ronalds Rožkalns ir iesniedzis Administratīvā rajona tiesā pieteikumu izskatīt lietu par gadījumu, kad 2015.gada 25.februārī pēc sirds vārstuļu operācijas Stradiņa slimnīcā mira vēl kāds pacients.

Vīrietis slimnīcā nokļuva, kad viņam konstatēja sirds vārstuļa problēmas. Vēlāk notika operācija, tā esot bijusi veiksmīga. Vēlāk, 21.februārī, sestdienā, operējošais ārsts izlēma izņemt no pacienta krūšu kurvja tur atstāto drenu. «Sestdienā slimnīcā palika tikai dežurējošie mediķi, operējošajam ārstam tas bija zināms, tomēr viņš izlēma turpat palātā, ēkas piektajā stāvā, izņemt drenu,» skaidroja Rožkalns.

Drenas izvilkšanas brīdī sākusies masīva asiņošana, ārsts esot centies brūci nosegt ar gultas veļu, tad steidzami mēģinājis pārvest pacientu uz operāciju bloku otrajā stāvā. Atklājās, ka drenas gals bija pielipis pie sirds - izņemot to, bija izrauts sirds sieniņas gabals, kas arī kļuva par asiņošanas iemeslu, raksta «Ir». Pacienta sieva pēc vīra nāves vērsās Veselības inspekcijā, kas secinājusi - vienīgais veids, kā glābt pacientu, bija operatīva palīdzība. Taču no plkst.10, kad izņemts drens, līdz brīdim, kad no mājām slimnīcā ieradās brigāde mākslīgās asinsrites nodrošināšanai, pagāja divas stundas. Šajā laikā pacients jau esot bijis bīstamā stāvoklī.

«Viņš bija zaudējis samaņu, ieslīdzis komā, apstājusies elpošana un sirdsdarbība. Bija nepieciešama kardiopulmonāla reanimācija. Kad mākslīgā asinsrite jau bija nodrošināta un veikta operācija sirds defekta aizšūšanai, atklājās, ka klīniskajā nāvē bija radušies neatgriezeniski bojājumi galvas smadzenēs. Pacients, nenākot pie samaņas, 25.februārī nomira,» medicīnas dokumentos izlasīto žurnālam atstāstīja Rožkalns.

Izvērtējot visus medicīnas dokumentus un Veselības inspekcijas slēdzienus, abas atraitnes un viņu advokāti ir vienisprātis, ka valstij - Veselības ministrijai, jāatbild par to, kāpēc nav nodrošināta neatliekamā palīdzība brīdī, kad cilvēks mirst.

Veselības inspekcija un Ārstniecības riska fonds, kam pacienta sieva lūdza izvērtēt mediķu atbildību, nonāca pie slēdziena, ka nekādu profesionālu pārkāpumu nav bijis, raksta «Ir».

Inspekcija atzinumā par Jansona gadījumu norāda, ka informēs Nacionālo veselības dienestu, lai, slēdzot līgumu ar slimnīcu par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu akūtajā sirds ķirurģijā (ar ķermeņa asinsrites apstādināšanu), tiktu ņemtas vērā vajadzības akūtās sirds ķirurģijas nodrošināšanai ārpus darba laika un brīvdienās. Tomēr Stradiņa slimnīca vēl nav saņēmusi naudu inspekcijas norādītajiem mērķiem, saka slimnīcas valdes locekle Arta Biruma.

Viņa arī atzīst, ka slimnīcas neizdarība ir tā, ka līdz pat pagājušā gada 1.septembrim tās administrācija nebija noorganizējusi mājas dežūras. «Ja bija operācija ārpus darba laika, zvanīja visiem zināmajiem speciālistiem pēc kārtas [ar lūgumu] atbraukt,» žurnālam stāstīja Biruma, kuru slimnīcas valdē veselības ministre Anda Čakša iecēla pagājušā gada jūlijā. Sākot darbu, Biruma esot noorganizējusi, ka perfuzionistiem ir mājas dežūras - ja ārpus darba laika speciālists nepieciešams operācijas zālē, viņam ir pienākums 20 minūtēs, vēlākais stundas laikā, ierasties.

Veselības ministre Čakša neesot atbildējusi uz žurnāla «Ir» jautājumu, vai valsts ir atbildīga par cilvēku nāvi, ja pacients nav saņēmis neatliekamo palīdzību. Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders paskaidroja, ka ministre atsakās no komentāriem tiesvedības dēļ.

Publicēts: 13.04.2017 13:01 [-0:+0]
Atslēgvārdi: Romāns Lācis, Stradiņa slimnīca, veselības inspekcija


Lasiet vēl

Romāns Lācis

Profesoram Lācim izsaka rājienu, bet atjauno Sirds ķirurģijas centra vadītāja amatā 14.12.2010 14:08

Laikraksts: sirds ķirurgu Lāci atstādina no amata 09.12.2010 10:16

Stradiņa slimnīca

Atsākusies Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecība 25.05.2015 09:14

Atkal apturēti celtniecības darbi Stradiņa slimnīcas jaunajā korpusā 18.02.2015 20:28

veselības inspekcija

Veselības inspekcija izskatījusi vairāk nekā tūkstoš sūdzību 27.12.2014 13:51

Arī pērn konstatēti pārkāpumi solāriju darbībā 20.05.2014 14:16