Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Nakts, 22.10.2014
 +2..+4 °C
Vējš:  A, 4 m/s

Rīts, 22.10.2014
 -1..+1 °C
Vējš:  A, 5 m/s

Diena, 22.10.2014
 +2..+4 °C
Vējš:  A, 5 m/s

Vakars, 22.10.2014
 0..-2 °C
Vējš:  A, 3 m/s

Citas prognozes

KriminālsASV sēras un jautājumi pēc slaktiņa

Asinspirti sarīkojis 23 gadus vecs ieceļotājs no Dienvidkorejas, kurš aukstasinīgi noslepkavoja 32 cilvēkus

Kāpēc? Šis jautājums visbiežāk izskanēja ASV sabiedrībā pēc slaktiņa Virdžīnijas štata universitātē, kur ar šaujamieročiem bruņojies slepkava nogalināja 32 cilvēkus un izdarīja pašnāvību. ASV bieži notiek nāvējošas apšaudes skolās, darbā un citās sabiedriskās vietās, bet šis uzbrukums bija lielākais tāda veida slaktiņš ASV vēsturē. Amerikāņiem tas licis atsākt diskusijas par šaujamieroču vieglo pieejamību, vardarbību un bailēm, kas valda sabiedrībā.

Klusais vientuļnieks

Varas iestādes informē, ka uzbrucējs bija 23 gadus vecais Virdžīnijas Tehniskās universitātes students Čo Sun Hui. Viņš dzimis Dienvidkorejā, bet bērnībā kopā ar vecākiem ieceļojis ASV, ziņo laikraksts The Washington Post. Čo studējis angļu valodu un dzīvojis augstskolas kopmītnēs, kur pirmdien no rīta sākās slaktiņš. Slepkava vispirms nošāva divus cilvēkus kopmītnēs, pēc tam devās uz citu ēku augstskolas teritorijā, kur nogalināja vēl 30 cilvēku.

Uzbrucējs bija bruņojies ar diviem šaujamieročiem, no kuriem viens bija Glock 9 mm pistole. Ballistiskā analīze apstiprina, ka vismaz viens no ieročiem izmantots abās vietās. Uz ieročiem, kam bija novīlēti sērijas numuri, atrasti Čo pirkstu nospiedumi. Izmeklētājiem pagaidām nav skaidrības par nozieguma motīvu. “Viņš bija vientuļnieks, un mums ir grūti iegūt informāciju par viņu,” vēsta augstskolas pārstāvis Lerijs Hinkers. “Viņš bija ļoti kluss, vienmēr iegrimis sevī,” apstiprina Čo ģimenes kaimiņš Abduls Šāšs.

Slepkavība bez nožēlas

Augstskolas ēkā slepkava staigājis no vienas auditorijas uz otru, aukstasinīgi nogalinot cilvēkus. Tiek ziņots, ka viņš bija aizsprostojis durvis, lai neļautu studentiem izbēgt no ēkas. Dažiem jauniešiem izdevās aizbēgt, izlecot pa logu. Aculiecinieki stāsta, ka uzbrucējs bijis ļoti mierīgs, darbojies klusām un nav izrādījis nekādu nožēlu. “Es paslēpos zem galda, bet viņš turpināja šaut uz visiem, kas bija auditorijā. Telpā bija ap 15—20 cilvēku, un viņš sašāva kādus 10 vai vairāk,” CBS stāsta students Dereks O”Dells, kurš ievainots rokā. Cita studente Erina Šīhena atceras: “Es redzēju, kā lodes ietriecas cilvēku ķermenī. Visapkārt bija asinis. Es biju viena no četriem, kam izdevās izkļūt no auditorijas. Pārējie bija nogalināti vai ievainoti.”

Studenti ir neizpratnē, kāpēc augstskolas vadība un policija nedarīja visu iespējamo, lai novērstu slaktiņu, jo starp pirmo apšaudi kopmītnēs un otro šaudīšanos, kas nonāvēja lielāko daļu upuru, pagāja vairāk nekā divas stundas. “Manuprāt, universitātes rokas ir notraipītas asinīm, jo viņi neko nedarīja pēc pirmās apšaudes,” aģentūrai AP stāsta 18 gadu vecais Billijs Beisons. Varas iestādes taisnojas, ka slepkavību kopmītnēs uzskatīja par atsevišķu incidentu. Policija sākumā uzskatīja, ka šāvējs gribējis nogalināt savu draudzeni. Kopmītnēs nogalinātā meitene identificēta kā 19 gadu vecā Emīlija Hilšere, bet nav ziņu, ka viņai būtu bijusi kāda saistība ar Čo.

Vardarbības kults

Amerikāņiem šis slaktiņš atsaucis atmiņā 1999.gada aprīļa traģiskos notikumus Kolumbainas vidusskolā, kur divi skolēni nošāva 13 cilvēkus un izdarīja pašnāvību. Līdz šim nāvējošākais šāvēja uzbrukums ASV vēsturē notika 1991.gadā Teksasā, kur kāds vīrietis ar automašīnu ietriecās kafejnīcā, nošāva 23 cilvēkus un izdarīja pašnāvību. Kārtējais slaktiņš atjaunojis debates par ASV ieroču tirdzniecības likumiem, kas gandrīz katram amerikānim nodrošina iespēju nopirkt šaujamieroci. Pētījumi rāda, ka ap 40% amerikāņu ģimeņu mājās ir vismaz viens šaujamierocis. ASV katru gadu ar šaujamieročiem tiek nogalināti vairāk nekā 12 000 cilvēku; vēl vairāk nekā 17 000 izdara pašnāvību.

Virdžīnijas štatā, kur notika slaktiņš, šaujamieroci var iegādāties bez īpašām problēmām, tam nav vajadzīgas nekādas atļaujas. Saskaņā ar likumu pircējam ir tiesības iegādāties ne vairāk kā vienu šaujamieroci mēnesī. ASV ieroču ražotājiem ir ietekmīgs lobijs, kas pretojas stingrāku ierobežojumu pieņemšanai. Viņi apgalvo, ka asinspirti varēja novērst, ja studentiem būtu atļauts nēsāt šaujamieročus augstskolas teritorijā, jo tad kāds no studentiem būtu varējis nošaut slepkavu.

Sociologi un psihologi secina, ka vardarbības problēma ir daudz plašāka par iespēju viegli iegādāties šaujamieročus. Piemēram, Šveicē gandrīz katram vīrietim ar likumu uzdots turēt mājās šaujamieroci, bet slepkavību ir daudz mazāk nekā ASV. “Mēs no visām pusēm tiekam bombardēti ar vardarbīgiem attēliem. ASV valda vardarbības kultūra,” sarunā ar Reuters secina psiholoģijas profesore Nadīne Keslova. Psihologi raizējas par pusaudžiem, kas varētu mēģināt atdarināt Kolumbainas un Virdžīnijas uzbrukumus. Virdžīnijas augstskolas studentiem tikmēr jāmēģina atgūties no šoka un pārdzīvot sēras par biedru nāvi. “Biedējošākais ir tas, ka es atgriezīšos auditorijā, bet tur būs tukši krēsli,” laikrakstam The Washington Post stāsta students Brets Hadners.

***

ASV mācību iestādēs

1976.g. 12.jūl. — Kalifornijas universitātes bibliotekārs Edvards Čārlzs Elavejs nogalina septiņus kolēģus, jo viņu bija pārņēmusi slimīga iedoma, ka tie mēģina iesaistīt viņa sievu pornogrāfijas biznesā

1991.g. 1.nov. — 28 gadus vecais fizikas students Gans Lu no Ķīnas sarīko apšaudi Aiovas universitātē, nogalinot piecus cilvēkus

1996.g. 15.aug. — aizstāvot diplomdarbu Sandjego universitātē, 36 gadus vecais inženierzinātņu students Frederiks Mārtins Deividsons nogalina trīs profesorus

1998.g. 24.marts — 11 un 13 gadu veci zēni iedarbina ugunsgrēka trauksmi Ārkanzasas štata skolā un apšauda skolēnus, kas pamet skolas ēku. Viņi nogalina četras meitenes un skolotāju

1999.g. 20.apr. — 17 gadu vecais Dilans Klebolds un 18 gadu vecais Ēriks Heriss Kolumbainas vidusskolā Kolorādo štatā nogalina 12 skolēnus un skolotāju

2006.g. 2.okt. — 32 gadus vecais Čārlzs Karls Robertss Pensilvānijas štata skolā nogalina piecas meitenes

2007.g. 16.apr. — 23 gadus vecais Čo Sun Hui Virdžīnijas Tehniskajā universitātē nogalina 32 cilvēkus

***

Pasaulē

1996.g. 13.marts — bijušais skautu skolotājs Tomass Hamiltons iebrūk Skotijas pilsētiņas Danbleinas pamatskolas sporta zālē un sāk šaut uz piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem. Slepkava nogalina 16 bērnus un skolotāju

1997.g marts — Jemenas galvaspilsētā Sanā kāds vīrietis ar automātu atklāj uguni uz vairākiem simtiem skolnieku, nogalinot sešus bērnus un divus pieaugušos

1999.gada 22.febr. — 20 gadu vecais Aleksandrs Korjakovs iebrūk Gulbenes bērnudārzā un ar nazi nogalina trīs meitenītes un viņu audzinātāju

2001.g. jūn. — bruņojies ar virtuves nazi, japānis Mamoru Takuma iebrūk Osakas apkaimes pamatskolā un nogalina astoņus bērnus

2002.g. 26.apr. — 19 gadu vecs jaunietis, kurš pirms pusgada bija izslēgts no Vācijas pilsētas Erfurtes ģimnāzijas, atgriežas skolā un nošauj 17 cilvēkus, galvenokārt skolotājus

2004.gada 1.sept. — čečenu un ingušu kaujinieki ieņem Ziemeļosetijas pilsētas Beslanas skolu un sagrābj vairāk nekā 1000 ķīlnieku. 3.septembrī sākas haotiska ķīlnieku atbrīvošanas operācija, kurā iet bojā vairāk nekā 330 cilvēku. Upuru vidū bija 186 bērni

Publicēts: 18.04.2007 09:15 [-3:+3]