ES → Grieķijai dos vēl 109 miljardus eiro

Eiro zonas ārkārtas samitā Briselē ceturtdienas vakarā tika panākta vienošanās par jauna starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai 109 miljardu eiro (76,6 miljardu latu) apjomā nākamo triju gadu laikā un pasākumiem, lai novērstu Grieķijas parādu krīzes izplatīšanos uz citām eiro zonas valstīm.


Savukārt privātie kreditori, tostarp bankas, samitā apsolīja līdz 2014.gada vidum aizdot Grieķijai vēl 50 miljardus eiro (35 miljardus latu).

Samitā panāktā vienošanās paredz, ka Grieķija līdz 2014.gada vidum saņems aizdevumu 109 miljardu eiro apmērā no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF). Ir gaidāms, ka EFSF piešķirs divas trešdaļas šī aizdevuma, bet SVF - vienu trešdaļu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē paziņoja, ka no šī aizdevuma summas 20 miljardi eiro (14 miljardi latu) būs paredzēti Grieķijas banku rekapitalizācijai, bet 35 miljardi eiro (24,6 miljardi latu) paredzēti kā ķīla.

Privātie aizdevēji līdz 2014.gadam piešķirs Grieķijai 37 miljardus eiro (26 miljardus latu). Vēl 12,6 miljardus eiro (8,9 miljardus latu) Grieķija saņems, privātajiem aizdevējiem atpērkot tās obligācijas.

Samitā arī tika panākta vienošanās samazināt aizdevumu likmes Grieķijai, Īrijai un Portugālei, kas pašlaik ir 4% vai augstākas, līdz 3,5%, kā arī pagarināt aizdevumu termiņu no 7,5 gadiem līdz vismaz 15 gadiem. Grieķijai aizdevumu likmes tika samazinātas no 4,5% līdz 3,5%, bet aizdevumu termiņš - no 7,5 gadiem līdz 15 gadiem vai dažos gadījumos pat līdz 30 gadiem.

“Mēs esam parādījuši, ka mēs nevilcināsimies aizstāvēt mūsu monetāro savienību un mūsu kopīgo valūtu [eiro],” paziņoja Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs. “Šie draudi bija jāierobežo, citādi šī situācija varētu novest līdz nopietnam uzticības zudumam mūsu kopējai valūtai un pat varētu apdraudēt notiekošo ekonomikas atveseļošanos Eiropā un pasaulē,” viņš uzsvēra.

“Visas eiro zonas valstis nolika malā savu nacionālo savtīgumu un paziņoja par principu, ka eiro zonas valstis nevar bankrotēt,” paziņoja Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni.

Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu paziņoja, ka jaunais aizdevums ļaus Grieķijai līdz 2014.gada beigām samazināt valsts parādu par apmēram 26 miljardiem eiro (18 miljardiem latu). Grieķijai pašlaik ir 350 miljardu eiro (246 miljardu latu) liels valsts parāds.

Lūzums samitā kļuva iespējams pēc tam, kad Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī dažas stundas pirms samita sākuma vienojās par kopīgu nostāju saistībā ar Grieķijas krīzi.

Samita dalībnieki atteicās no idejas par banku nodokļa ieviešanu otrā Grieķijas glābšanas plāna finansēšanai, bet pieņēma Vācijas prasību, ka šajā plānā jāiesaistās privātiem aizdevējiem.

Samitā arī tika nolemts paplašināt eiro zonas krīzes fonda kompetenci, ļaujot tam uzpirkt parādos nonākušu valstu obligācijas par zemākām cenām sekundāros tirgos un piešķirot aizdevumus šo valstu banku glābšanai.
BNS