Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Nakts, 19.08.2017
 +16..+18 °C
Vējš:  DA, 3 m/s

Rīts, 19.08.2017
 +21..+23 °C
Vējš:  DA, 5 m/s

Diena, 19.08.2017
 +23..+25 °C
Vējš:  DR, 4 m/s

Vakars, 19.08.2017
 +17..+19 °C
Vējš:  DR, 3 m/s

Citas prognozes

ĀrzemēsVotergeitas skandāls: krīze, kas izmainīja ASV politiku

Peripetijas par un ap tagadējo Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu pēc pēkšņās FIB direktora Džeimsa Komija atlaišanas, kurš neilgi pirms tam sacīja likumdevējiem, ka vēlas iegūt plašākus resursus FIB izmeklēšanai par Trampa vēlēšanu kampaņas sakariem ar Krieviju, mudina vilkt paralēles ar vēsturi, kad vairāk nekā pirms četrdesmit gadiem pieci vīri ielauzās ASV Demokrātu nacionālās komitejas galvenajā ēkā Vašingtonā, aizsākot virkni notikumu, kuri noveda pie republikāņu prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanās. Votergeitas skandāls uz visiem laikiem izmainīja ASV politiku, kļūstot par sinonīmu valdības korupcijai.

1972. gada jūnijā policija arestēja piecus cilvēkus, kuri mēģināja ierīkot noklausīšanās ierīces un nozagt dokumentus no Demokrātu nacionālās komitejas galvenās mītnes. «The Washington Post» tolaik ziņoja, ka pie viņiem atrada virkni dažādu lietu, tai skaitā slēdzeņu atmūķēšanas instrumentus un īsviļņu uztvērējus, kas var uztvert policijas zvanus.

Baltais nams no notikušā distancējās, un iesākumā Niksons skandālā iesaistīts nebija. Tā gada novembrī viņš tika atkārtoti ievēlēts amatā. Taču dažus mēnešus pēc viņa inaugurācijas žurnālisti un kongresa izmeklēšana sāka likt kopā skandāla detaļas, kas norādīja uz Baltā nama iesaisti.

«Dziļā rīkle»

Laikraksta «The Washington Post» žurnālisti Karls Bernšteins un Bobs Vudvords ķērās klāt stāstam. Ar informatora «Dziļā rīkle» palīdzību, kas vēlāk tika identificēts kā augsti stāvošs FIB darbinieks Marks Felts, viņi par Votergeitas skandālu uzrakstīja revolucionāru rakstu sēriju.

«Tas nebija tikai par ielaušanos, par vienkāršu ielaušanos,» 2003. gadā Bernšteins sacīja CNN. «Tas bija par nelegālu aktivitāšu virkni, tai skaitā politiskās opozīcijas biedru fizisku ietekmēšanu, viņa piezīmju zādzībām, politisko oponentu sarunu noklausīšanos, ielaušanos psihiatru kabinetos, domnīcu «bombardēšanu».»

Ielaušanos demokrātu mītnē veica Virdžilio Gonsaless, Bernards Bārkers, Džeimss V. Makords, Eudženio Martiness un Frenks Stērdžiss. Visi šie vīrieši tieši vai netieši bija Niksona pārvēlēšanas komitejas darbinieki. Viņi visi tika apsūdzēti, daži no viņiem atzinās, bet 1973. gada janvārī visus atzina par vainīgiem sazvērestībā, zādzībās, telefona sakaru pārtveršanas mēģinājumā un citos pārkāpumos.
Vēstule

Taču saujiņa žurnālistu kopā ar tiesnesi Džonu Siriku sajuta, ka stāstā ir «kaut kas vēl».

1973. gada martā tiesnesis atklātībā palaida Makorda rakstītu vēstuli, kurā viņš saka, ka Baltā nama pārstāvji bija izdarījuši spiedienu, lai atbildētāji atzītu savu vainu. Kad izcēlās skandāls, Niksonu un viņa palīgus turēja aizdomās par šķēršļu likšanu taisnīgumam, plānojot izmantot CIP, lai apturētu FIB izmeklēšanu.

Dažas Niksona administrācijas amatpersonas pēcāk tika notiesātas apsūdzībās, kas saistītas ar Votergeitu. To skaitā bija arīdzan Džons Mičels (Niksona kampaņas vadītājs un ģenerālprokurors), H.R. Holdemans (bijušais Baltā nama štāba priekšnieks) un Džons Ērlihmens (Niksona iekšpolitikas padomnieks).

«Sestdienas vakara slaktiņš»

Lai arī tiesas prāva par ielaušanos bija beigusies, skandāla beigas bija tikai «īsto notikumu» sākums.

Senāts nobalsoja par īpašas izmeklēšanas komitejas izveidi, lai pārbaudītu Votergeitas lietu. 1973. gada 13. jūlijā Baltā nama palīgs atklāja Senāta komitejas biedriem, ka Niksons ierakstījis visas viņa Ovālā kabineta sarunas.

Sākās «kauja» par pēc ielaušanās veiktajiem ierakstiem. Arčibalds Kokss, kurš bija Votergeitas īpašais prokurors, pieprasīja sarunu ierakstus. Niksons tos atdot atteicās.

Iegūstot apzīmējumu «Sestdienas vakara slaktiņš», ģenerālprokurors Roberts Borks pēc Niksona pavēles Koksu atlaida. Viņš to izdarīja pēc tam, kad ģenerālprokurors Eliots Ričardsons un viņa vietnieks Viljams Rukelsauss bija atstājuši savus amatus, nevēloties pakļauties Niksona pavēlei atlaist īpašo prokuroru.

Atkāpšanās no amata

Pēc šiem notikumiem saucieni pēc Niksona impīčmenta kļuva arvien skaļāki. Baltais nams pēcāk piekrita nodot dažus no pieprasītajiem ierakstiem, taču vienam bija mīklains 18 minūšu «caurums».

1974. gada aprīlī Baltais nams atklātībā nodeva vairāk nekā 1200 lappušu ar rediģētiem Ovālā kabineta sarunu ierakstu atšifrējumiem, taču aizvien atteicās iesniegt pašus ierakstus, atsaucoties uz izpildvaras privilēģijām.

1974. gada 24. jūlijā ASV augstākā tiesa pavēlēja Baltajam namam nodot lenšu ierakstus.

Niksons lentes iesniedza, tai skaitā arī tās, kurās bija dzirdams, kā viņš mēģina izmantot CIP, lai bloķētu FIB izmeklēšanu ielaušanās lietā.
Ieraksts tiešā veidā atklāja Niksona saistību ar ielaušanos – faktu, ko viņš ilgstoši noliedza. Atbalsts viņam Kongresā izzuda, bet Pārstāvju palātas komiteja apstiprināja trīs pantus, lai sāktu impīčmentu.

9. augustā Niksons atkāpās no amata, neatzīstot savu vainu.

«Vienmēr atcerieties – citi jūs var ienīst, bet viņi neuzvar, ja vien jūs neienīstat viņus. Tad jūs sevi iznīcināt,» viņš sacīja savā atvadu runā Baltā nama darbiniekiem.

Apžēlošana

Viceprezidents Džeralds Fords tūlīt pēc Niksona aiziešanas deva zvērestu. «Mūsu ilgais nacionālais murgs ir beidzies,» viņš sacīja ASV iedzīvotājiem.

Pēc mēneša Fords apžēloja Niksonu, kurš pauda nožēlu un sāpes par ciešanām, ko Votergeitas skandālā pieļautās kļūdas radīja tautai un prezidentūrai.

«Viena lieta, ko tagad es redzu skaidri, ir tas, ka es nerīkojos pareizi, neattiecoties pret Votergeitas lietu izlēmīgāk un tiešāk. It īpaši, kad tika sasniegta tiesu procesu stadija un politiskais skandāls pārauga nacionālā traģēdijā,» viņš sacīja savā apžēlošanā.

Prezidenta lēmums apžēlot Niksonu šokēja nāciju un izraisīja kaismīgas debates, bet Fords noliedza, ka būtu noslēdzis kādu vienošanos ar Niksonu.

Publicēts: 19.05.2017 11:56 [-0:+0]
Atslēgvārdi: ASV, krīze, Votergeits


Lasiet vēl

ASV

Valsts kase: Šogad starptautiskajos tirgos Latvija vēl aizņemsies vismaz € 350 miljonus 17.05.2017 09:21

Hārtlijs: Ķelne ir skaista, bet mēs gribam redzēt Parīzi 16.05.2017 13:05

krīze

Gadu pēc vienošanās ar Turciju ES aizvien cīnās ar migrācijas sērgu 20.03.2017 12:19

Tiesībsargs: Bērnu tiesību aizsardzības nozarē Latvijā ir krīze 11.01.2017 16:13