Iekšzemē → Čigāne: Viedoklis aktīvi jāpauž tiem, kuri pret krievu valodu kā otro valsts valodu

Referendumu par krievu kā otru valsts valodu nevajadzētu ignorēt, bet gan izmantot savas pilsoņa tiesības un apstiprināt Satversmē noteiktās pamatvērtības, šādi, skaidrojot otrdien izplatīto paziņojumu ar aicinājumu referendumā balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, sacīja vairāki valdošo koalīcijas partiju Vienotība, Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība pārstāvji.


Lai gan jautājums pats par sevi kādam var būt kaitinošs, tomēr būtu pareizi, ja cilvēki izteiktu savu attieksmi un aizietu nobalsot atbilstoši saviem uzskatiem, portālam Diena.lv atzina ZRP valdes loceklis Viktors Makarovs. Referenduma ignorēšana, viņaprāt, varētu beigties ar interesantu rezultātu, ka tautas gribas izpausme ir par labu otrajai valsts valodai, jo nobalsot būs aizgājuši galvenokārt tie cilvēki, kas atbalsta ideju par krievu valodu kā otru valsts valodu.

“Juridiski šai balsij nav nekādas nozīmes, jo tik un tā būtu jāsavāc fiksēts balsu skaits šai otrai valsts valodai. Es domāju, ka vieglāk ir virzīties tālāk, zinot, ka man ir bijusi iespēja atdot savu balsi par kaut kādu principiālu jautājumu,” sacīja V. Makarovs.

Kā norādīja Vienotības valdes locekle Lolita Čigāne, partijas valde atbalsta aktīvu pilsoņu līdzdalību, tāpēc Vienotība pievienojusies kopīgajam koalīcijas partiju paziņojumam.

“Ja šis referendums būs, tad tiem pilsoņiem, kuri uzskata, ka krievu valodai nevajadzētu būt otrai valsts valodai, ir aktīvi šis viedoklis jāpauž. Ja tie pilsoņi, kas uzskata, ka krievu valodai nevajadzētu būt otrai valsts valodai, ja šie pilsoņi izšķirsies par nepiedalīšanos referendumā un nebalsošanu pret, būtībā viņi iedos daudz lielāku svaru to cilvēku balsīm, kuri aizies un nobalsos par krievu kā otru valsts valodu,” uzskata L.Čigāne.

Arī Vienotības valdes locekle Sarmīte Ēlerte norādīja, ka visiem tiem cilvēkiem, kuriem ir svarīgi Latvijas valsts konstitucionālie pamati un valsts identitāte, vajadzētu piedalīties referendumā un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Viņa savā otrdien publicētajā rakstā portālā Ir.lv apraktījusi divus teorētiski iespējamos risinājumus. Viens no tiem paredzētu neielaišanos radikāļu provokācijās un referenduma ignorēšanu, otrs – “aktīvi piedalīties referendumā, lai ar pašcieņu un lielu pārsvaru apliecinātu uzticību savas valsts identitātei, balsojot pret krievu valodu kā otru valsts valodu”.

“Abiem šiem taktiskajiem risinājumiem ir tikai viens mērķis – nostiprināt to, ka latviešu valoda tāpat kā pārējie četri pirmie Satversmes panti - to, ka Latvija ir neatkarīga valsts, demokrātiska valsts, to, ka tās teritorija ir nedalāma un to, ka vara pieder tautai un tātad latviešu valoda, ceturtais no šiem Konstitūcijas pamatpantiem, tiek nostiprināts cilvēku izpratnē un pie šī jautājuma mēs vairs neatgriežamies. [..] Mana pārliecība ir, ka cilvēkiem ir jāpiedalās,” sacīja S. Ēlerte.

Arī viens no Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājiem Imants Parādnieks atzina, ka koalīcijas partiju vidū bijuši dažādi argumenti – gan par, gan pret piedalīšanos referendumā, tomēr šoreiz partiju valdes nolēmušas būt saliedētas. “Šis ir viens no tiem daudzajiem gadījumiem, kad mums ir jābūt saliedētiem konkrētam mērķim, konkrētai mērķa realizācijai, konkrētiem soļiem. Tāpēc mēs nolēmām, ka būs pareizi rīkoties tā,” atzina I. Parādnieks.

Jau vēstīts, ka šo trīs valdošo partiju valdes otrdien izplatījušas paziņojumu, kurā tās kopīgi aicina Latvijas pilsoņus piedalīties gaidāmajā referendumā par grozījumiem Satversmē un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.

“Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas neatkarīgās valsts pamats. Kopā ar pārējiem Satversmes pamatprincipiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, tās teritorija ir nedalāma un vara pieder tautai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda izsaka Latvijas valsts būtību,” uzsvērts paziņojumā.