Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Diena, 24.09.2017
 +17..+19 °C
Vējš:  A, 4 m/s

Vakars, 24.09.2017
 +13..+15 °C
Vējš:  A, 4 m/s

Nakts, 25.09.2017
 +10..+12 °C
Vējš:  A, 3 m/s

Rīts, 25.09.2017
 +10..+12 °C
Vējš:  A, 4 m/s

Citas prognozes

IekšzemēL-Dienas blogeri diskutē par ekonomiskās krīzes iespējamību

Piedāvājam L-Dienas blogotāju atziņas un viedokļus par ekonomiskās krīzes iespējamību un veidiem, kā to novērst.

Edmunds Krastiņš, Rīgas domes deputāts
Kāda ekonomiskā krīze? Mums nav jādiskutē par to vai krīze ir neizbēgama, bet gan par to vai tāda ekonomiskā krīze vispār ir iespējama tuvākajos gados! Latvijā šobrīd notiek konverģences process – ekonomika izlīdzinās ar Eiropas Savienības līmeni. To pierāda joprojām augstā ārvalstu investoru interese, un kamēr tas turpināsies, nekāda ekonomiskā krīze Latvijā nav iespējama.

Mūsu labklājības līmenis attiecībā pret veco ES valstu iedzīvotājiem ir 40 – 50% līmenī, konverģences process turpināsies 10 – 15 gadus, kas nozīmē, ka šajā laikā Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi dubultosies. Katrs finansētājs, kurš to izrēķina saprot, ka ieguldījumi Latvijā atmaksāsies, jo ir liela attīstības perspektīva, ja nenotiks kaut kāda force majeur situācija. Tie kas aizdod naudu tic, ka nevis cilvēki paliks bez darba, bet gan ka viņu alga dubultosies.

Protams, ekonomikā, piemēram, valdības muļķības dēļ vai citu apstākļu ietekmē var notikt lielāks vai mazāks atslābums. Taču neticu reālai lejupslīdei. Arī Krievijas krīzes laikā mums nebija reālas lejupslīdes.
Īstermiņa galvenā problēma ir inflācija. Jo inflācija kas pārsniedz 7 – 8% nav pieļaujama un mums tāda inflācija ir kaitīga un tā tieši ietekmē katru cilvēku. Bankas jau sākušas procesu – kreditēšanas samazināšana, bet valdībai ir jāsamazina izdevumi. Savukārt lai veicinātu privātpersonu uzkrājumu veidošanu, jābūt sakārtotai ieguldījumu sistēmas struktūrai. Mums iedzīvotāju ienākuma nodoklis palicis postsociālisma līmenī, kurā vispār nav izpratnes par to, ka cilvēkiem ir uzkrājumi, kas tiek ieguldīti aktīvos. Ja tas netiks sakārtots, tad investīcijas vienmēr plūdīs tur, kur ir šie caurumi – nekustamajā īpašumā, akcijās vai vēl citur. Cilvēki ir ierobežoti ieguldīt savu naudu daudzos modernos instrumentos un tas rada problēmas.

Gatis Kokins, a/s Parex banka viceprezidents
Krīze ir parādība, ko neviens nevar paredzēt. Ja to var paredzēt, tad notiek tā saucamais «Soft landing». Gan Meksikas, gan Krievijas, gan citu valstu piemēri rāda, ka ekonomiskā krīze notiek tad, kad to neviens negaida. Līdz ar to fakts, ka mēs krīzi gaidām liecina par «mīkstās nosēšanās» diezgan augstu varbūtību. Mēs esam atvēruši filiāli Stokholmā un tā veiksmīgi darbojas. Es tur laiku pa laikam ierodos un jautāju klientiem, kāpēc nākat uz Parex banku Stokholmā? Jums taču ir attīstīta banku sistēma. Bet Zviedri uzskata, ka Latvija ir tāds Eldorado, visi kas investējuši Latvijā ir nenormāli daudz nopelnījuši un viņi arī grib nopelnīt. Un šos cilvēkus nekas te notiekošais neuztrauc. Ja zviedri redz, ka Latvijas komercbanka Stokholmā piedāvā par 0.5% augstāku likmi kā viņu iecienītā vietējā banka, viņi ir gatavi nākt, jo Latvijai ir Eldorado brends.
Tomēr, ja skatās krīžu teoriju, zināmas bažas raisa tas, ka tās ir lipīgas. Diemžēl krīzēm ir tāda nelaime — tieksme aplipināt blakus esošos tirgus. Piemēram, fondu tirgus korekcija Ķīnā ļoti ātri – pāris stundu laikā, sāk atbalsoties Londonā un Ņujorkā. Ja lasām, ka ir nekustamo īpašumu krīze Spānijā, rodas jautājums vai mēs nevaram inficēties.

Zināmas bažas raisa arī tekošā konta deficīts, kas ir izgājis ārpus pieļaujamās 15% robežas — kamēr tās ir tiešās ārzemju investīcijas ir cerība, ka tas vairo mūsu industrijas eksportspēju. Bet mēs redzam, ka tekošā konta deficīta finansējums ir izmainījies no ārvalstu investīcijām uz aizņēmumiem, otrkārt redzam, ka šie aizņēmumi atkal tiek izmantoti nevis rūpniecības un pakalpojumu sfēras attīstībai, bet patēriņam. Kas savukārt veicina preču importu.

Irīna Pīgozne, a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāja vietniece
Lai nepieļautu krīzi cilvēkiem vispirms ir vajadzīgs miers un reālistiska apziņa. Nedrīkst cilvēkos izraisīt šausmas vai pārlieku optimismu. Mums ir svarīgi būt mierīgiem, dot skaidras un precīzas ziņas un prātīgus risinājumus.
Valstiskā līmenī manuprāt ir ļoti svarīgi saprast, kuras ir tās mūsu konkurētspējīgās nozares, kuras ilgtermiņā gribētos attīstīt. Šobrīd mums tie svaru kausiņi ir nosvērušies uz iekšējām nozarēm – patēriņš, nekustamais īpašums. Savukārt ja mēs ilgtermiņā domājam par konkurētspējas palielināšanu, tad jādomā arī par to kas pie mums strādās. Uzreiz rodas jautājums par izglītību, papildus darbaspēka kvalitātes uzlabošanu. Jāpanāk lai jaunieši paliktu Latvijā un strādātu mums vajadzīgās industrijās. Tad mēs varētu domāt gan par produktivitāti, gan par investīcijām konkrētās nozarēs.

Jāatzīst, ka šīs problēmas varam izskaust tikai paši ar savām rokām. Neviens cits to neizdarīs. Ja uzņēmēji jūt, ka nepieciešams atrisināt kādu konkrētu industrijas problēmu, viņiem jāapvienojas asociācijās un jāuzrunā valdība. Visas problēmas nevar atrisināt īsā laikā, bet ja mēs gribam kaut ko mainīt, tad ir jāsāk kaut kas darīt tagad.

Edgars Šīns, SIA Latio valdes priekšsēdētājs

Tas ko tagad vajadzētu darīt, – aizlīmēt ar plāksteri mutes visiem pesimistiem un vajadzētu ļoti daudz optimisma, jo vismaz nekustamā īpašuma tirgus ir emociju tirgus. Tas ko cilvēki pērk dotajā brīdī ir ekspertācijas. Ja šajos apstākļos baņķieri runās ko skumju, eksperti nokārs degunus un politiķi draudēs ar izrēķināšanos, šis emocionālais fons varētu nodarīt daudzkārt lielāku ļaunumu tautsaimniecībai. Šobrīd ir svarīgi uzturētu esošo [nekustamo īpašumu] cenu līmeni, kas ir indekss nākotnes optimismam. Ir jādomā kā dot labas ziņas mājsaimniecībām, kā uzturēt pārliecību, ka nebūs lielu satricinājumu.

Nekustamo īpašumu tirgū dienā ieplūst 4 – 6 miljoni latu. Jebkurš baņķieru pesimisms, inflācijas apkarošanas plāns vai jebkas, kas šo plūsmu apdraud izraisa sekas. Kaut vai 1 – 2 miljoni latu dienā noiet nost – cik biznesa plānu sabrūk! Tas skars ikvienu, kas nodrošina šo industriju – būvmateriālu ražošanu, piegādi, apkalpojošo sfēru utt. Kādam būtu jādomā kā 4 – 6 miljonu latu straumes samazinājumu aizvietot ar citu naudu.

Bija arī viedoklis, ka ekonomikai par labu varētu nākt neliela šašūpošānās, situācijas saasināšanās. Es varētu paust zināmas bažas ka tas nebūs labi. Ja sašūpošanās ir par 15% - 20% cietīs mūsu ražotāji, kas šobrīd ir kaut kādā etapā ar savu ražotnes stutēšanu, kas ar ražošanu nepelna, bet finansē savu ražotnes attīstību aizvien vairāk aizņemoties no baņķieriem. Viņu nekustamā īpašuma aktīvi ar katru gadu kļūst par 100% vērtīgāki un viņu neveiksmes ražošanā vai sākumposma grūtības caur to tiek piedotas. Ja būs kāds satricinājums, tieši viņus baņķieri sodīs.

Andris Vilks, SEB Unibankas galvenais ekonomists

Domājot par ekonomisko krīzi nevar runāt tikai par Latviju – ja krīze būs tā skars visu Baltiju. Taču globāli skatoties uz situāciju Latvijā jāatzīst, ka mēs esam ieguvuši uzticību no ārvalstu investoru puses un neviens netaisās iet no šī tirgus prom. Investori saprot, ka ka mums kautkādas restrukturizācijas problēmas būs, bet viņi lieliski apzinās cik zemā attīstības līmenī mēs esam salīdzinot ar, piemēram, skandināviem kaut vai iedzīvotāju ikdienas tēriņu jomā un ienākumu izlīdzināšanās ir neizbēgama. Skandināvi redz cik liela bija Baltijas aktīvu peļņa pirms pāris gadiem, cik ir tagad. Loģiski ir redzams ka pēc pieciem gadiem ienesīgums no Baltijas aktīviem būs fantastisks, ja, protams, mums nebūs kādi lieli satricinājumi, bet es uzskatu, ka nebūs. Turklāt nelieli satricinājumi mums pat būtu izdevīgi, jo tas veicinātu ekonomikas sakārtošanos. Mums tādus mazus belzienus, punus vajag.

Ja pirms pieciem gadiem reitingu aģentūras pateiktu līdzīgus paziņojumus par Latviju mums būtu daudz lielāks problēmas, savukārt tagad klienti vienkārši uzskata, ka te ir lielāks risks, bet nav nekāda sevišķi liela panika. Investori apzinās, ka mums vajadzēs restrukturizēties, bet viņi nevelta mums tādus vārdus kā savulaik Indonēzijai vai Taizemei, jo mūsu ekonomika ir daudz aktīvāka, spējīga ātri transformēties atbilstoši tirgus prasībām.

Tas satraukums, kas pirms kāda laika valdīja Skandināvijā par notikumiem Latvijā arī nav jāpārvērtē, jo mēs spēlējam būtisku lomu viņu turpmākajā biznesā, akcijas ir publiskas un pieder daudziem skandināviem, tāpēc sabiedrība tik asi reaģē.

Pauls Platais, Catella Corporate Finance Valdes loceklis, Partneris

Par visiem komerciālajiem īpašumiem Latvijā – ofisiem, tirdzniecības platībām, viesnīcām, noliktavām utml, ir ārkārtīgi liels pieprasījums no visas pasaules. Rietumu, Ziemeļamerikas, Izraēlas, Austrālijas investoriem ir interese ne tikai par Baltijas reģionu, bet visur, kur viņi atdevi uz nekustamo īpašumu var palielināt virs līmeņa, kas ir Francijā, Anglijā , Skandināvijā, vecajā Eiropā un jaunā Eiropa no investoru viedokļa tiek uzskatīta praktiski par līdzīga riska zonu. Daļēji tas ir arī iemesls kāpēc vispār tik strauji audzis nekustamo īpašumu tirgus.

Patlaban aktivizējas lielie darījumi, kuru summas ir virs 50 – 100 miljoniem eiro. Tur nāk iekšā pavisam cita finansējuma struktūra, cita veida kapitāli, kas prasa mazāku atdevi uz paša ieguldījumu un viņiem ir unikālas iespējas finansēties lielajos tirgos, ļoti tuvu procentu likmēm. Šobrīd aizdevumu likmes mazliet kāpj un tas arī ir iemesls kāpēc praksē varētu būt kāds nekustamo īpašumu cenu spiediens uz leju — korekcija. Pieaugot likmēm tirgus uzreiz neseko. Parasti tirgus reaģē 6 – 9 mēnešu periodā, tāpēc prognozēju, ka 6 – 12 mēnešu laikā varētu būt kaut kāds mini saspringums.

Nils Melngailis, Lattelecom valdes priekšsēdētājs

Mūsu lielākā problēma ir tas, ka valdība domā īstermiņā — par nākamo gadu, varbūt divus gadus uz priekšu, atšķirībā, piemēram, no Indijas, kur pirms 15 – 20 gadiem ļoti mērķtiecīgi valsts ieguldīja izglītībā. Viņi uzņēmās politisko risku, ieguldīja ilgtermiņā un tagad visi Indijas uzņēmumi sāk pārņemt Eiropas uzņēmumus, viņi sāk eksportēt. Mums arī jādomā šādos ilgtermiņa līmeņos. Mēs varam prognozēt kas būs tās priekšrocības pēc 5 – 10 gadiem. Bet diemžēl mūsu skatījums vienmēr ir īstermiņā.

Latvijā šobrīd absolūti neattīstās universitātes un visi labie studenti dodas mācībās uz ārzemēm, kur mēs viņus arī pazaudējam. Bet visā pasaulē inovatīvās idejas nāk no universitātes, taču mums šādu ideju nav, jo nav studentu, kas to veicinātu. Svarīgi ir apzināties, ka mums nav jāskatās tikai tajā virzienā, kas Latvijā šobrīd vajadzīgs — jāskatās globālā līmenī, kas būs vajadzīgs pasaulē un ko Latvija spēs tai piedāvāt.

Inovatīvo risinājumu jomā Igaunijai ļoti labs piemērs ir Skype. Ļoti mazs uzņēmums, kur strādā pāris simti darbinieki, bet tas ir kļuvis par pasaules mēroga zīmolu un vietējie IT darbinieki neizceļo no Igaunijas. Viņi saprot, ka tur tomēr ir iespēja veidot labu karjeru. Mums nav tāda spēcīga uzņēmuma un ja mēs tādu neradīsim, Latvija nekad neattīstīsies kā biznesa centrs.


Pāvels Šnejersons, Aizkraukles Bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vādītājs

Runājot par nekustamo īpašumu jomu, nekādus būtiskus satricinājumus neparedzu. Piemēram, eiro likme hipotekārajiem kredītiem pēdējos trīs gados praktiski nav mainījusies. 2004.gadā mēneša eiro likme bija aptuveni 4.5% procenti. Tagad tirgū figurē aptuveni tie paši 5% un domāju, ka nekas būtiski tuvākajā laikā arī nemainīsies.

Edgars Štelmahers, SIA Rīgas piensaimnieks valdes priekšsēdētājs

Valdība skaļi runā par to ka atbalsta eksportu, bet sausais atlikums no tām runām faktiski ir nulle.
Pieļauju situāciju, ka valsts neatbalsta nevienu, bet ir viena nozare, kur ir citas tendences. Reāli tiek atbalstīti nevis ražotāji, bet izejvielu eksportētāji. Pilnā sparā darbojas atbalsts kooperatīvajām sabiedrībām –5% apmērā no gada apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro, kas īpaši sāpīgs ir ražotājiem, jo veicina izejvielu izvešanu no Latvijas. Tiek izvesta izejviela, nevis produkts ar pievienoto vērtību. Ja valsts negrib piedzīvot krīzi, jābeidz atbalstīt šie kropļojumi, atbalstot vienu uzņēmējdarbības formu.

Jānis Čerņavskis, SIA ELVI grupa valdes priekšsēdētājs

Kā tirdznmiecības sfēras pārstāvis uzskatu, ka, lai izvairītos no krīzes uzņēmējiem ir ļoti lielas pūles jāpieliek ražošanas darba procesu optimizācijai un darba ražīguma palielināšanai. Tas ir vienīgais veids, kā izdzīvot konkurences apstākļos. Šobrīd tirdzniecības sektorā pieaug gan apgrozījums, gan pieeajmie līdzekļi, bet vienmēr pastāv iespēja optimizēt visus darba procesus. Jo tikai tad, kad uzņēmums ir efektīvs, viņš var konkurēt vienotajā tirgū. Patlaban attīstība lielā mērā notiek pati no sevis.

Publicēts: 11.05.2007 11:03 -2 [-3:+1]
Atslēgvārdi: blogi, ekonomika, krīze, L-Dienas, nekustamais īpašums


Lasiet vēl

blogi

ASV armija ievieš ierobežojumus karavīru vēstulēs un blogos 03.05.2007 12:59 [-3:+3]

krīze

Saeimā skata Latvijas pedagogu atklāto vēstuli par krīzes situāciju izglītībā 09.05.2007 15:53 -3

"Eesti Raudtee" saīsina darba dienu un sūta darbiniekus atvaļinājumā 08.05.2007 15:22 -2

nekustamais īpašums

Notāri: Ap 70% nekustamo īpašumu darījumu tiek slēgti veidā, kas ļauj nemaksāt nodokļus 03.05.2007 15:35 -3

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei plāno nodot nekustamo īpašumu Vecrīgā 03.05.2007 12:44 -4