Dzīve → Nerātnās dainas par Jāņu naktī noderīgām lietām

Dažas nerātnas dainas — tautas gudrība — Jāņu naktī var noderēt, tāpēc laicīgi jāsāk interesēties

Viena pati Jāņu zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvus vien slaistījās.

Jānīts gāja sienu pļaut
Pašā Jāņu vakarā;
Izkaptiņu strīķējot,
Kamolīši kustējās.

Man priekšā pieaugusi
Maza melna papardīte:
Jāņu nakti puiši nāca
Zelta ziedus lūkoties.

Ak tu mazais Pēterīti,
Tev ir švaka pederīte;
Atnāks lielais vēršu Jānis,
Tam ir labs velkamais.

Ak tu meža Miķelīti,
Tavu saldu pipelīti!
Vienu reizi nosapisa,
Visi kauli notrīcēja.

Bēdz, pizdiņa, kārkliņos,
Nu brauc tavi precinieki:
Kūšu Jēcis, pautu Pēcis,
Pipelītes Indriķītis.

Es nedevu puisīšam
Sava rika šmurgulēt;
Puisīšam tievs un garš,
Locīties locījās.

Kāpēc Dreimanis
Izplatu sēdēja?
Ozola vangale
Kājstarpī.

Tieva gara pipelīte
Nekā laba neģeldēja;
Lai būt’ īsa, tikai resna,
Tā to pizdu piepildīja.

Māte raud, meita raud,
Abas divas gauži raud:
Māte raud mīkstas maizes,
Meita stīvas pipelītes.

Man mamiņa piesacīja,
Krieviņam pist nedot.
Ai, māmiņa, kā nedošu,
Krievam balta pipelīte.

Būt’ man tāds sprigulīts,
Kā rijnieka pipelīte,
Tad es kultu dien’ un nakti,
Man rociņas nepiekustu.

Kam vajaga reizu ratu?
Jānītim reizu rati:
Divi mazi ritentiņi,
Trešā gara diselīte.

Es puisītis, tu meitiņa,
Iesim abi velēties:
Tev ir laba sārmu sile,
Man ir laba bungu vāle.

Es Sīmaņa pipelīti
Gar galdiņu izmērīju:
Pieci sprīži trīs olektes,
Sesta purga galiņa.

Es meitiņa kā puķīte,
Man pizdiņa kā muldiņa;
Mīlēj’ tādu tēva dēlu,
Kas to pilnu piepildīja.

Ko, māsiņas, darīsim,
Alavicas palikušas?
Sametam mēs naudiņu,
Pērkam citu pipelīti!