Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Nakts, 31.10.2014
 +4..+6 °C
Vējš:  DR, 3 m/s

Rīts, 31.10.2014
 +3..+5 °C
Vējš:  DR, 2 m/s

Diena, 31.10.2014
 +8..+10 °C
Vējš:  R, 3 m/s

Vakars, 31.10.2014
 +4..+6 °C
Vējš:  DR, 2 m/s

Citas prognozes

DzīvePie durvīm zvana. PREČU IZPLATĪTĀJS

Katru dienu pasaulē saražo miljardiem dažādu preču. Tā kā mums vēl nav attīstīts tirdzniecības tīkls ar citām galaktikām, tad milzīgajam preču lērumam jārod pircēji tepat uz mūsu mazās planētas. Lai sekmīgāk pārdotu saražotās preces, izdomā aizvien jaunus tirdzniecības veidus. Distances tirdzniecība, kas nozīmē – preču pārdošana ārpus tirdzniecības vietām, pasaulē nav nekāds jaunums, bet pie mums Latvijā tā ieviesusies salīdzinoši nesen, pirms padsmit gadiem.

Vecā Eiropa jau bija aprakta zem preču kalniem, bet Austrumeiropā vēl brīvi svilpoja vējš. Ļaudis, kuri vēl gluži nesenā pagātnē pārdzīvojuši preču deficīta laikus, protams, kļūst par azartiskiem pircējiem. Laikam jau šobrīd nav tāda cilvēka, kas kaut kādā veidā nebūtu saskāries ar preču izplatītājiem. Teiksim, draugu lokā devies uz kādas izplatītājfirmas prezentāciju, kur mielojies ar karbonādi, iedzēris glāzi šampanieša un pēc tam divas stundas klausījies aizraujošu stāstījumu par veselības uzlabošanai tik nepieciešamo elektriskās masāžas krēslu vai pērļu vannu, par saldus sapņus veicinošo kamieļvilnas, lamas vai merīnaitu vilnas spilveniem un segām, par elpošanas ceļiem tik svarīgo gaisa attīrītāju, par jaunās paaudzes titānakeramikas taukiem, kas neļauj zust nevienam vitamīnam no gatavotās maltītes. Tāpat arī daudzi savās mājās uzņēmuši dārgu viesi – ūdens putekļsūcēja demonstrētāju, kas par baltu velti atbrīvo kādu istabas fragmentu no gadiem ilgi krātajiem putekļiem, kuros mitinās briesmīgās kaitnieces – putekļu ērces.

Ja arī nav apmeklētas prezentācijas un preču izplatītājs nav paviesojies mājās, tad, iespējams, šī tikšanās notikusi darbavietā. Man ir nācies iegriezties birojā, kur darbinieces, apkārušās ar mežģīņotiem apakšveļas komplektiem, sastājušās rindā pie dāmistabas durvīm, lai veiktu svarīgo pielaikošanas procesu. Uzņēmumos, kur tomēr par galveno darba laikā uzskata strādāšanu, pie durvīm pieliek zīmīti – lūdzam preču izplatītājus netraucēt. Taču tādi cilvēki, kas šo uzrakstu uzskatītu par aizliegumu, par preču izplatītājiem nestrādā, jo viņu darbs ir pārdot. It kā ar prātu saprotams, ka esam par daudz apauguši ar mantu, ka pērkam par daudz un bieži vien it kā nevajadzīgas lietas, bez kurām varētu mierīgi iztikt.

Tad kāpēc ļaujamies mirkļa vājumam, preču izplatītāja daiļrunībai, kas pārliecina, ka šī prece noteikti ir jāiegādājas? Turīgajiem, kas skaita naudu, sākot no tūkstoš latiem, nav liela bēda, ja pēc preces iegādes nāk apjausma, ka tas tomēr nav bijis racionāls pirkums. Viņu mājkalpotājas noslaucīs putekļus no gaisa jonizētāja vai masāžas krēsla tāpat kā no jebkuras citas mēbeles. Taču preču izplatītāju vilinājumiem ļaujas arī tie, kas savu ikdienu vada "ekonomiskā režīmā". Viņi visbiežāk kārotās preces iegādei spiesti ņemt patēriņa kredītu.

Nesen mana paziņa, kurai ir tā laime dzīvot svaiga gaisa apskāvienos, jo māja atrodas pie priežu meža, kādā preču izplatītājfirmas rīkotajā prezentācijā iegādājās mājokļa elektrisko gaisa attīrītāju par 400 latiem. Kad ieminējos – tu taču vari atvērt logu un tīrais gaiss no meža ieplūdīs pilnīgi par velti, viņa pat apvainojās.

– Prezentācijā stāstīja, ka tas aparāts ne tikai attīra, bet arī jonizē gaisu un mūsu veselība atkarīga no tā, ko mēs elpojam! – noskaldīja jonizētā gaisa elpotāja.

Tīkliņš uz acīm

Sākotnēji preču izplatītāji rosījās pilsētu robežās, bet tagad jau viņu aktīvā darbība aizsniegusies pat līdz tālākajām nomalēm. Kad Kārlim, kas dzīvo Valkas rajona attālākajā stūrī, viendien iezvanījās tālrunis un enerģiska sievietes balss priecīgi pavēstīja – jūs esat laimējis, saimniekam aiz satraukuma iedrebējās sirds. Zvanītāja paskaidroja, ka Kārlis ir laimējis prezentāciju, kas tiks rīkota viņa mājās. Lai saimnieks ir tik laipns un ataicina uz prezentāciju arī savus kaimiņus. Noteiktajā dienā un stundā preču izplatītāja ar visiem kastroļiem un pannām bija klāt. Lai gan Kārļa saimnieciskajos plānos neietilpa pannas iegāde par 120 latiem, tomēr šis pirkums tika veikts.

– Kā es varēju nenopirkt, ja dāma speciāli brauca pie manis no Rīgas! Tie taču ir 200 kilometri uz vienu pusi. Un nopirktajai pannai nav ne vainas. Kad tā kārtīgi sakarst, viducī iegaismojas sarkans rimbulis, kas ziņo – tagad var likt cepties, – par savu neplānoto pirkumu stāsta Kārlis.

Mūs jau var "uzpirkt" dažādi – ar pasniegto bezmaksas karbonādi, ar izredzētības un laimētāja sajūtas radīšanu, ar nevēlēšanos palikt parādā par izrādīto laipnību, ar pārliecinošiem stāstījumiem par preces neizmērojamo vērtību, ar masu psihozi – kaimiņam jau tāda manta ir, man arī jāpērk.

Reizēm šķiet, ka laimējies ir tiem, kas nav laimējuši, jo tad iet secen šie pārbaudījumi. Daudzos masu pasākumos apmeklētājiem lūdz aizpildīt anketas, kas pēc tam piedalīsies loterijā. Lai gan ar prātu var saprast, ka, neko nemaksājot, nevar laimēt loterijā, tomēr vai tad grūti aizpildīt anketu, uzrakstot savu vārdu un tālruņa numuru. Un tad pēc kāda laika atskan tālruņa zvans – jūs esat laimējis loterijā, gaidām jūs un jūsu draugus, kopskaitā 10 cilvēkus, prezentācijas pasākumā.

– Laikam otru tik naivu cilvēku kā mani būtu grūti atrast, – par sevi smej jūrmalniece Linda Plese.

– Kad man piezvanīja par laimestu, es aiz prieka vai palēcos. Firmas darbiniece atbrauca pie manis uz mājām, lai tieši rokās iedotu ielūgumu. Teicu vīram – ņemam līdzi draugus un dodamies jauki pavadīt laiku kafejnīcā "Briedis". Vīrs mani atvēsināja, ironiski pavaicājot – gribi, lai tev smadzenes skalo, ko tad mēs tur pirksim, vai elektrisko krēslu? Pie reizes viņš atgādināja manu pirkumu iepriekšējā prezentācijā, kad es, bara instinkta vadīta, nopirku "elpojošo" plastmasas trauku,

kur glabāt dārzeņus. Prezentācijas vadītāja tik pārliecinoši stāstīja, ka tikai šādā traukā ievietoti dārzeņi saglabā visas vērtīgās vielas, ka nevarēju to nenopirkt. Diemžēl brīnumtrauks aizņēma pārāk daudz vietas ledusskapī. Lielāku ledusskapi nenopirkām, "diskvalificējām" dārzeņu glabātāju.

Liepājniece Zinta Gaile ir pieredzes bagāta preču izplatītājfirmu kliente. Viņa ir iegādājusies elektrisko masāžas krēslu par 700 latiem, kamieļvilnas gultas komplektu par 420 latiem un gaisa attīrītāju par 400 latiem. Zinta ir apmierināta ar saviem pirkumiem un neuzskata, ka tā būtu vējā palaista nauda.

– Ja man būtu jākaujas ar trūkumu, tad jau šādas ekstras neiegādātos, bet es tobrīd biju pārdevusi savu mantoto īpašumu, tāpēc varēju atļauties dārgus pirkumus. To gan saku – ja nav liekas naudas un stingra rakstura, tad labāk prezentācijās nepiedalīties. Konsultanti visu tik skaisti izstāsta un iestāsta, ka acīm priekšā aizveras tīkliņš un esi gatavs pirkt jebko. Masāžas krēslu iegādājos tāpēc, ka esmu mediķe un veicu masāžas ar rokām. Tagad man masāžas krēsls palīdz darbā. Ja šo lietu iegādājas nepraša, viņš savai veselībai var nodarīt vairāk slikta nekā laba. No visiem trim lielajiem pirkumiem vismazāk esmu izmantojusi gaisa attīrītāju. Bet nupat pasaulē nāca mazmeita un tad šo parikti novietoju viņas istabā, jo aparāts ne tikai attīra gaisu, bet arī piesilda telpu.

Nav noliedzams, ka preču izplatītāji mūs iepazīstina ar jauno sadzīves tehniku, nodemonstrē, kā tā darbojas, izsmeļoši izstāsta un pārliecina, cik ļoti tā atvieglos mājas soli un darīs mūs laimīgus. Tiesa, interneta veikalos daudzas no šīm precēm var nopirkt uz pusi lētāk, bet tur neviens uzskatāmi neparāda, uz ko tad jaunā brīnumtehnika ir spējīga.

– Mēs, latvieši, ar lielu piesardzību un neuzticību uztveram jaunas lietas. Ticam tikai tam, ko redzam savām acīm. Tāpēc arī pie mums preču izplatītāju pakalpojumi gūst lielu atsaucību. Es arī grasos iegādāties tvaika gludekli, jo nesen viesojos pie paziņas Francijā un redzēju, cik ātri viņa pieveica izmazgāto drēbju kalnu, izmantojot jaunās paaudzes gludinātāju. Lēts šis prieks nav, no saviem 200 latiem jāšķiras, – stāsta potenciālā pircēja Ieva Sproģe.

Taču saskarsmei ar preču izplatītājiem ir arī savas ēnas puses. Tā ir pārlielu lielā uzbāzība, uzstājība, manipulēšana ar cilvēku jūtām. Jelgavniece Signe ar rūgtumu sirdī atceras ūdens putekļsūcēja prezentāciju, kas notika viņas mājās.

– Prezentācijas vadītāja, demonstrējot putekļsūcēja lieliskās spējas, izvēlējās iztīrīt bērna gultiņas matraci. Pēc tam parādīja savāktos netīrumus un triumfējoši paziņoja – redziet, kādos apstākļos dzīvo jūsu bērns! Es nešaubījos par putekļsūcēja lietderību, bet ieminējos, ka nevaru atļauties par to maksāt tādu naudu – 1600 latus. Tad darbiniece uzbrūkošā tonī turpināja: izvēlieties, kas jums dzīvē ir prioritāte – bērna veselība vai kas cits! Viņa visu laiku cēla man pie acīm savāktos netīrumus un apelēja pie manas sirdsapziņas. Psiholoģiski sajutos drausmīgi. Putekļsūcēju neiegādājos, jo šobrīd nav tādu līdzekļu, bet par prezentācijām vairs neko negribu dzirdēt, – atzīst Signe.

Neskatīties acīs un smaidīt

Preču izplatītāju darbs ir pārdot preci un gūt no tās savus samaksas procentus. Cilvēki, kas nespēj pārliecināt, ieinteresēt, aizraut potenciālo pircēju, šādu darbu nemaz nevar stādāt. Bet reizēm liekas, ka viens otrs kļūst gluži vai apmāts ar savu preci. Zinu gadījumu, kad preču izplatīšana sanaidoja divas māsas. Viena no viņām bija sirsnīgi ķērusies klāt ASV ražoto kosmētikas izstrādājumu izplatīšanai. Viņa ar šo nodarbošanos tik ļoti aizrāvās, ka spēja runāt tikai par lieliskajiem krēmiem, šampūniem, pūderiem. Pie māsas vienmēr ieradās ar koferīti, kas piekrauts ar izstrādājumu paraudziņiem.

– Tā vietā, lai parunātu par dzīvi, māsa mani mēģināja pārliecināt, cik lielisks ir roku krēms par 30 latiem un ka man tas noteikti jāiegādājas. Ar laiku man tas apnika, pateicu, lai ar savu koferi vairs nebrauc pie manis. Viņa apvainojās un vispār vairs nerādās. Zinu, ka māsa ik pa laikam dodas uz kaut kādiem kursiem, brauc pat uz Maskavu. Manuprāt, viņu tur "nozombē", ja reiz ne par ko citu nespēj domāt, kā vien par kosmētikas pārdošanu, – savas bažas pauda mana paziņa.

Arī no tiem, kas ļāvušies mirkļa vājumam un nopirkuši kādu dārgu, bet nevajadzīgu preci, esmu dzirdējusi minējumus – laikam mani suģestēja vai nobūra. Kā tad īsti ir, vai mūsu prātu var tik viegli ietekmēt? To vaicāju dziedniecei asistentei Ievai Ramanei.

– Ar psihotehnikas pareizu pielietojumu var panākt itin visu. Ja preču izplatītājs ir attiecīgi "saprogrammēts", viņš iedarbojas uz potenciālā pircēja zemapziņu tā, ka nabaga cilvēks vienkārši nevar nenopirkt piedāvāto preci. Pēc tam tikai atliek brīnīties, kāpēc es to nopirku. Tāpēc jāiemācās sev uzlikt aizsardzību.

Visvienkāršākais – pirms došanās uz prezentāciju domās sev uzvilkt zilu apmetni ar kapuci. Spilgti jāiztēlojas, ka aizsargājošais apmetnis ir mugurā, bet pēc tam par to vairs nav jādomā. Atgriežoties mājās, ar iztēles palīdzību apmetni nomet nost. Svarīgi arī prezentācijas laikā neskatīties tieši acīs runātājam un visu laiku smaidīt.

Pārdomām divas nedēļas

Ja pārsteidzīgais pircējs pēc prezentācijas sāk sev izmisumā plēst matus un vaimanāt – kāpēc es to pirku, tad nevajadzētu to darīt pārāk ilgi. Viņa rīcībā ir tikai četrpadsmit dienas.

Šajā laikā pircējs drīkst izmantot atteikuma tiesības, laužot noslēgto līgumu ar izplatītājfirmu par attiecīgās preces iegādi. Vienīgi jānodrošinās ar atteikuma lietišķajiem pierādījumiem. Reizēm neveiksmīgie pircēji stāsta – zvanīju uz izplatītājfirmu, lai atteiktos no pirkuma, bet neviens necēla tālruni. Drošāk ir nosūtīt ierakstītu vēstuli, tad uz rokas paliek kvīts, kas kalpo par pierādījumu.

– Domāju, ka izplatītājfirmas īpaši nereklamē, ka 14 dienu laikā kopš pirkuma veikšanas drīkst izmantot atteikuma tiesības, tāpēc arī daudzi to nezina, – bilst Patērētāju tiesību aizsardzības centra sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece.

Pērn saņemtas sešpadsmit sūdzības par preču izplatītājfirmu darbības pārkāpumiem. Lielākoties pircēji sūdzējušies par to, ka netiek pieņemtas atteikuma prasības.

– Nesen mums bija jāizskata sūdzība par to, ka prezentācijas vadītājs putekļsūcēja demonstrēšanas laikā saskrāpējis saimnieku jauno plazmas televizoru. Viņš bija gribējis parādīt, cik lieliski ar Peru cūciņas saru birstīti var atbrīvot no putekļiem televizora ekrānu, bet uz tā palika švīkas. Diemžēl šim negadījumam nav dokumentāla pierādījuma un trūkst arī liecinieku, jo prezentācijā piedalījās tikai vīrs un sieva. Tāpēc nevar pierādīt, ka televizors cietis tieši no Peru cūciņas saru pieskārieniem.

Es gluži cilvēcīgi ieteiktu patērētājiem kritiski izvērtēt – ko viņi grasās iegādāties un vai kārotajai precei līdzvērtīgu citur nevar nopirkt lētāk. Kāpēc par vilnas segu maksāt pāris simtu latu, ja līdzīgu var nopirkt par 60 latiem?

Mani vienkārši mulsina fakts, ka izplatītājfirmu pakalpojumus izmanto ļaudis, kuriem materiālais stāvoklis nav nemaz tik spožs. Viņi dārgo preču iegādei ņem patēriņa kredītus un tad mokās ar atmaksāšanu, – spriež Sanita.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājies "Negodīgas komercprakses aizlieguma likums", kur savs stingrs vārds teikts arī par agresīvo komercpraksi. Ja preču prezentācijās izmanto emocionālo iedarbību, teiksim, apelē pie vecāku sirdsapziņas, ka viņu bērns spiests gulēt kopā ar putekļu ērcītēm, tad tā uzskatāma par agresīvu komercpraksi.

Tā ir agresīva arī tad, ja "tiek izmantoti tādi līdzekļi kā uzmākšanās, piespiešana, ieskaitot fizisku spēku, vai arī nesamērīga ietekme". Par visiem šādiem gadījumiem droši ziņojiet Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Labi saprotu, ka preču

izplatītāju darbs nav viegls. Daudzi to uzņēmušies veikt, lai papildus pamatdarba algai ģimenes budžetā ieplūstu vēl kādi latiņi.

Labprāt vēlējos parunāties ar preču izplatītājiem par viņu grūto darbu, bet uzrunātie darbinieki īpašu atsaucību neizrādīja. "Jūs esat sveša, es jūs nepazīstu, ko jūs gribat no manis?" – tāda bija "atsaucība". Man radās aizdomas, vai viņi pirms stāšanās darbā ar sirds asinīm nav parakstījuši klusēšanas zvērestu.

Gulbeniete Irēna Dimdiņa izplata traukus. Viņai šajā darbā jau ir daudzu gadu pieredze. Irēna atzīst, ka agrāk pārdošana vairāk gāja no rokas, bet tagad inflācija apcirpusi cilvēku rocību.

– Man patīk trauki, patīk gatavot ēdienu, tāpēc arī ar prieku tos iesaku. Vīrs smejas – tu jau bez klausītājiem nevari dzīvot. Preču prezentēšana – tā ir vesela māksla. Ne jau visiem jābūt daiļrunīgiem. Cits arī klusējot prot pārdot traukus, ar žestiem, bez valodas. Bagāts, šo darbu darot, nekļūsi, bet vismaz savu virtuvi ar jauniem traukiem var papildināt.

Varbūt man arī kļūt par trauku izplatītāju? Zvanu uz konkrēto SIA, kam pieder šis trauku rūpals, un vaicāju – vai man ejams garš un sarežģīts ceļš, lai kļūtu par izplatītāju?

Otrā vada galā kundze ar patīkamu balss tembru laipni atbild: – Nav ne garš, ne sarežģīts ceļš. Es ielikšu jūs grupiņā. Jūs jau noteikti gribēsiet pie latvieša? Viņš tad jums piezvanīs un visu praktisko pusi izstāstīs. Vai jums kāds priekšstats jau ir par šo darbu, vai esat kaut kur bijusi iesaistīta?

– Nē, nekad dzīvē, – atbildu.

– Un tad jūs izšķīrāties tieši par traukiem?

– Jā, ar traukiem vieglāk, nekā braukāt ar putekļsūcējiem pa svešām mājām, – paskaidroju savu izvēli.

– Ļoti labi. Jums pirmā prezentācija jāsarīko savās mājās, jāataicina uz to kaimiņi, draugi. Jāpagatavo pašai ēdiens, ko likt prezentējamos traukos un tad jūsu grupas vadītājs noturēs prezentāciju.

– Man interesē samaksa. Cik procentus saņemšu par pārdoto preci?

– Divdesmit četrus procentus no ietirgotās summas un plus vēl dažādas dāvanas. Sākumā jums astoņu nedēļu laikā jāpārdod prece par 200 latiem. No šīs summas procentus nesaņemsiet, bet par to iegūsiet somu ar preču paraugiem.

– Vispār laikam grūti šobrīd pārdot traukus, daudziem nav ko likt tajos iekšā, – paužu sapratni par augsto inflāciju.

– Jāmeklē tādi, kam ir nauda. Un viņu netrūkst. Ja cilvēkam nav ko ēst, viņš, protams, nepirks traukus.

– Sakiet, vai, sākot pie jums strādāt, man nav jāiziet kaut kāda psiholoģiska "apstrāde", lai es sekmīgāk varētu pārdot preci?

– Atšķirībā no citiem pie mums nekāda "apstrāde" nenotiek. Protams, mēs aicinām psihologus, lai viņi sniegtu konsultācijas, kas nepieciešamas darbam ar klientiem. Mums gan viena konsultante nesen bija trīs dienu garos psiholoģijas kursos. Visu laiku pavadīja viesnīcā, ārā nelaida. Pēc tam viņa staigāja tādām jocīgām acīm, bet pēc pāris nedēļām atgāja.

Taču, ja jums patīk trauki, jūs spējat ar sajūsmu par tiem stāstīt citiem, tad prezentācijas apmeklētāji uztvers jūsu emocijas un tā lieta aizies.

Publicēts: 19.03.2008 11:21 -3 [-5:+2]
Atslēgvārdi: Eiropas Savenība, Prezentācīja, Tirzniecība


Lasiet vēl

Eiropas Savenība

Miljoni tautsaimniecības asinsrites stiprināšanai 19.03.2008 10:34 +3

Piensaimnieki uzrunā Godmani un Zatleru 19.03.2008 10:29 -1