Sabiedrība → Aicina uz diskusiju par latviešu un cittautiešu sadarbību

Šo piektdien, 24. februārī, Rīgā, Arodbiedrību mājā (Bruņinieku ielā 29/31) notiks Eiropas progresīvās izpētes fonda (FEPS) un Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) rīkots forums «Latvija pēc referenduma: starpetniskās sadarbības stratēģijas», kas pulcēs Latvijas aktīvistus, politiķus, zinātniekus un ārvalstu ekspertus, lai diskutētu par notikumu attīstību un starpetniskās sadarbības iespējām pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. TVNET saviem lasītājiem piedāvās vērot konferenci tiešsaistē.


Referendums var iezīmēt pagrieziena punktu gan Latvijas starpetniskajās attiecībās, gan valsts etnopolitikā. Lai arī latviešu valodā iznākošajos plašsaziņas līdzekļos referenduma iniciēšana bija traktēta kā uzbrukums Latvijas valsts pamatiem, plašsaziņas līdzekļos krievu valodā tā bija drīzāk interpretēta kā cīņa par pilsoniskajām tiesībām un īstu demokrātiju. Tomēr tas viss vēl vairāk radikalizēja jau tāpat sašķelto Latvijas sabiedrību. Taču vienlaikus referendumam ir bijis arī pamudinošs efekts – izraisītas jaunas diskusijas par latviešu un krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju sadzīvošanas jautājumiem.

Forums notiks dažas dienas pēc tautas nobalsošanas par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Referendumā pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja gandrīz 75% balsstiesīgo, tomēr vairāk nekā 273 tūkstoši cilvēku nobalsoja par to. Ja šim skaitlim pieskaita vēl gandrīz 320 tūkstošus nepilsoņu bez balsstiesībām, kuri arī ir visticamāk neapmierināti ar esošo situāciju Latvijas etnopolitikā, ir iespējams runāt par gandrīz 600 000 lielu potenciālo protestētāju grupu. Ņemot vērā kopējo Latvijas iedzīvotāju skaitu (nedaudz vairāk kā 2 miljoni), tā ir īsta sociālās krīzes un riska situācija. Šādos apstākļos ir nepieciešama steidzama rīcība konflikta eskalācijas nepieļaušanai.

Foruma laikā tiks mēģināts atbildēt uz daudziem Latvijas nākotnei būtiskiem jautājumiem. Kā abas sabiedrības daļas sadzīvos pēc referenduma? Kā un ar kādiem līdzekļiem veidot dialogu? Kādas darbības ir nepieciešamas, lai pārvarētu Latvijas nevalstisko organizāciju un aktīvistu grupu monoetnisko raksturu un sekmētu dažādu etnisko grupu kopīgas pilsoniskās iniciatīvas? Vai un kādā veidā etniskā mobilizācija traucē sociāli ekonomiskajai mobilizācijai? Vai un kā var sekmēt sadarbību starp latviski un krieviski runājošajiem žurnālistiem un pārvarēt sašķeltās informācijas telpas problēmu? Kāda ir politiķu loma etniskās spriedzes uzturēšanā un palielināšanā? Vai Latvijas inteliģence ir gatava palīdzēt saliedēt sabiedrību un sekmēt starpetnisko sadarbību?

Lai atbildētu uz šiem un līdzīgiem jautājumiem, FEPS ar BSF atbalstu aicina latviešu un krieviski runājošos aktīvistus, integrācijas speciālistus, politiķus, valsts pārvaldes amatpersonas un ikvienu interesentu uz plaši dokumentētu atklāto diskusiju forumu, kura rezultāti tiks apkopoti un nodoti vērtēšanai atbildīgajām institūcijām un sabiedrībai.

Interesenti aicināti pieteikties iepriekš, reģistrējoties pa e-pastu: info@bsf-latvija.lv.