Sabiedrība → Latvijā aktivizējusies lipīga infekcijas slimība

Latvijā aktivizējas lipīga infekcija – masalas. Šogad ar masalām inficējušies jau trīs cilvēki, liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) dati.



Jauc ar citām slimībām

“Latvijā šogad ar masalām inficējušies trīs cilvēki. Tas ir tikpat daudz, cik aizvadītajos trīs gados kopumā. Šogad visiem trīs saslimušajiem klīniski un laboratoriski apstiprināta inficēšanās ar masalu vīrusu. Divi ar masalām saslimušie pieaugušie cilvēki ārstējušies Latvijas Infektoloģijas centrā, saslimušais bērns – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Pirmais šogad Latvijā reģistrētais masalu gadījums uzskatāms par ievesto masalu gadījumu. Saslimis kāds ceļotājs, un tas liecina, ka Latvija nav izolēta no pārējās pasaules, vairākās Eiropas valstīs plosās masalu uzliesmojumi un infekcijām robežas neeksistē. Trešais saslimušais inficējies tepat, Latvijā, kas norāda uz masalu vīrusa iespējamo cirkulāciju Latvijā,» TVNET informēja LIC direktora vietniece Jeļena Storoženko.

Epidemioloģe, Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Anita Brila vērš uzmanību: «Latvijā masalu nelieli uzliesmojumi varētu būt to personu vidū, kuras nav vakcinētas pret masalām vai ir daļēji vakcinētas. Vienīgais efektīvais veids, lai izvairītos no saslimšanas, ir vakcinācija.»

Brila norāda, ka masalu klīniskās pazīmes sākotnēji var maldīgi liecināt, ka cilvēks saslimis ar kādu no akūtām augšējo elpceļu infekcijām, tai skaitā ar gripu - saslimušajam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, pat līdz 39 – 40 °C, drudzis, sauss klepus, deguna un rīkles gļotādas iekaisums.

Slims cilvēks - bīstams apkārtējiem

Masalām raksturīgi izsitumi parādās dažas dienas vēlāk – tādēļ svarīgi, pamanot šādus simptomus, laikus veikt nepieciešamās analīzes un veikt paraugu laboratorisko pārbaudi, lai noteiktu, vai cilvēks ir inficējies ar bīstamo masalu infekciju. Epidemioloģe uzsver, ka infekcijas avots – slims cilvēks - bīstams apkārtējiem ir, sākot ar inkubācijas perioda pēdējām divām dienām un līdz izsitumu ceturtajai dienai.

Masalas ir ļoti lipīga slimība. Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā, ne tikai cilvēkam klepojot, bet arī sarunājoties.

Masalas norisinās ar drudzi, izteiktu deguna un rīkles gļotādu iekaisumu, konjunktivītu, gaismas fobiju, nedaudz virs ādas paceltiem izsitumiem. Tie parādās ceturtajā vai piektajā saslimšanas dienā. Šis vīruss var izraisīt smagas komplikācijas - vidusauss iekaisumu, laringītu, traheītu, bronhītu un plaušu karsoni. Retāk var attīstīties akūts encefalīts. Elpceļu un neiroloģiskās komplikācijas var izraisīt slimnieka nāvi. Augstāka mirstība tiek novērota bērniem, jaunākiem par pieciem gadiem, un personām ar novājinātu imunitāti.

Latvijā vakcinācijas aptvere pret masalām ir aptuveni 90%, tiesa, pēdējo gadu laikā tai ir tendence nedaudz samazināties.

Ar masalām slimojuši gandrīz 30 000 Eiropas iedzīvotāju

Eiropas slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pagājušajā gadā ar masalām slimojuši gandrīz 30 000 Eiropas iedzīvotāju, arī šogad masalu vīrusa izplatība Eiropā turpinās – masalu vīruss joprojām cirkulē Francijā, Spānijā, Rumānijā, Itālijā, Vācijā. Jauni masalu uzliesmojuma gadījumi reģistrēti Ukrainā – tur šī infekcija skārusi gandrīz pusotra tūkstoša cilvēku.

Katram, kurš dodas uz masalu infekcijas skartajiem reģioniem, svarīgi zināt, ka inficēšanās riskam ar masalām ir pakļauti nevakcinēti bērni un pieaugušie.

Līdz ar to pirms ceļojuma uz valstīm, kur ir izplatītas masalas, ieteicams pārbaudīt datus par savu un bērna vakcināciju. Vakcinācija ir iespējama arī pēc kontakta ar masalu slimnieku, taču tā ir efektīva tikai tādā gadījumā, ja tiek veikta ātri – ne vēlāk kā trīs dienas pēc kontakta ar masalām slimo cilvēku.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām visās valstīs, ieskaitot Latviju, tiek veikta bērnu vakcinācija pret masalām, kura ietver divas potes. Saskaņā ar mūsu valsts vakcinācijas kalendāru pirmo poti bērns saņem 12 - 15 mēnešu vecumā, revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā.