Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Vakars, 25.10.2014
 -1..+1 °C
Vējš:  DA, 5 m/s

Nakts, 26.10.2014
 0..-2 °C
Vējš:  D, 5 m/s

Rīts, 26.10.2014
 0..-2 °C
Vējš:  D, 4 m/s

Diena, 26.10.2014
 +3..+5 °C
Vējš:  D, 4 m/s

Citas prognozes

MistikaBērns, attīstība, vecums (5. daļa)

4. Afektīvo īpašību raksturojums.
Raudāšana un smaids ir pamatveidi kā bērns pauž savu emocionālo stāvokli. Raudāšana ir negatīva emocionāla reakcija un zīdainim tā var būt saistīta ar: izsalkumu, neapmierinātību un, lai „pasauktu pieaugušo”. Smaids – ir ļoti pievilcīga zīdaiņa reakcija, kuru viņš pauž apkārtējai pasaulei izrādot apmierinājumu. Jaundzimušajam smaids ir reflektora darbība un, pat pieskaroties aizmigušam bērnam pie sejas, viņš pasmaidīs. Pamazām smaids kļūst sociāls, un bērns smaida, dzirdot pieaugušā balsi vai ieraugot tā seju. Jau 3 mēnešu vecumā bērni atšķir izbrīnu un laimi. Sākot no 4 mēnešu vecuma, parādās pirmie smiekli.
Bērni ļoti labi jūt apkārtējo cilvēku emocionālās reakcijas. 7 mēnešu vecumā diferencē pieaugušo bailes. Zīdaiņa bailes ir saistītas ar skaļiem trokšņiem, straujām, negaidītām kustībām, sāpēm, nepazīstamiem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Tas ļauj arī pašiem paust savas emocijas.
Saskarsmē ar pieaugušajiem bērns apgūst plašu emociju spektru. Pozitīvās emocijas veidojas ātrāk, jo bērnam ir vieglāk tās kontrolēt un vadīt. 9 mēnešu vecumā bērnam parādās interese, prieks, izbrīns, skumjas, naids, nepatika, aizdomīgums un bailes. Vecumā līdz diviem gadiem bērna emocijas ir pēkšņas un ātri pārejošas. Rotaļās var parādīties naids un agresivitāte.
Vecumā no 2,5 – 3 gadiem tādas emocijas kā agresivitāte var būt saistītas ar konfliktu ar vecākiem. Naids ir dabiska bērnu reakcija vecumā no 1 gada līdz 3 gadiem, kā atbilde uz negatīvu saskarsmi ar citiem bērniem vai pieaugušo, vai arī, ja pieaugušais nepievērš bērnam vēlamo uzmanību. Bailes parādās tad, ja bērns nevar adaptēties jaunām pazīmēm vai notikumiem. Attīstoties intelektam, palielinās arī to iemeslu skaits, kas izraisa bērnos bailes. Tās var būt saistītas ar tikšanos ar nepazīstamiem cilvēkiem, bailes tikt atstātam, nakts bailes, bailes no mašīnām utt.
5. Racionālo īpašību raksturojums.
Periodu, kad bērns vēl neprot lietot valodu, bet bērna zināšanas par priekšmetiem un cilvēkiem veidojas, balstoties uz informāciju, ko viņš saņem no saviem sajūtu orgāniem un nejaušām kustībām, sauc par sensomotoro stadiju. Ž. Piažē sensomotoro stadiju dala 6 stadijās.
Pirmā stadija saistās ar reflektorām darbībām. Tā ilgst no dzimšanas līdz mēneša vecumam, un visa apmācība pamatojas uz reflektorām kustībām un piecām sajūtām. Bērns apgūst priekšmetus, kas pieskaras viņa ķermenim, izmantojot zīšanu un tveršanu.
Otrā stadijā bērns sāk pielāgoties apkārtējai videi (akomodācija), iemācās koordinēt roku un mutes kustības. Bērna uzvedība veidojas uz izstrādātām un noteiktām shēmām. Periods ilgst apmēram līdz 4 mēnešu vecumam. Bērni izprot, ka vieni priekšmeti, kurus viņš zīž, dod pienu, bet citi – nē. Galvas smadzenēs veidojas noteiktas shēmas, kuras ļauj atšķirt objektus un veidot noteiktas reakcijas uz tiem. Šajā stadijā bērni iemācās koncentrēt uzmanību uz noteiktiem priekšmetiem un cilvēkiem.
Trešā stadijā (4 – 8 mēneši) bērni iemācās veikt mērķtiecīgas darbības, un tās kļūst daudz konkrētākas, vairāk kontrolējamas un koordinējamas. Bērns jau var noteikt kustībā esošu priekšmetu atrašanās vietu.
Ceturtajā stadijā (8 – 12 mēneši) notiek mērķtiecīgo un tīšo darbību pilnveidošanās. Zīdainis koordinē jau divas shēmas, lai kaut ko panāktu. Parādās arī pirmās pazīmes bērna spējai prognozēt notikumus.
Piektā stadija (no gada līdz pusotra gada vecumam) raksturīga ar pastiprinātu bērna ziņkāri. Viņš uzmanīgi izpēta katru jaunu priekšmetu, pirms to pieņem vai atgrūž. Bērni pārbauda izveidotās shēmas ar jauno informāciju un atmet neatbilstošās.
Sestajā stadijā bērni ir atkarīgi no informācijas, kuru saņem no sajūtu orgāniem un savām kustībām. Šī stadija ilgst līdz diviem gadiem un raksturojas ar simboliskās domāšanas parādīšanos. Tā ļauj atkārtot darbības, kuras sagādājušas bērnam apmierinājumu. Tagad bērns var darboties ne tikai ar reāliem priekšmetiem, bet arī ar to tēliem. Sākas tēlainās domāšanas attīstības posms. Kamēr bērns nespēj diferencēti uztvert priekšmetus, viņš uz visu skatās no sava redzes viedokļa, to sauc par egocentrisko domāšanu. Viņa uztveres formula skan tā: „Es – pasaules centrs”.
Zīdainis līdz gadam domā, ka ir daļa no pasaules. Iemācoties staigāt, bērns saprot, ka ir kaut kas īpašāks nekā citi cilvēki un priekšmeti. Bērns sāk saprast, ka tieši viņš ir tas, kas nosaka dažus notikumus. Bērna egocentrisms ar laiku mainās, viņš saprot, ka arī citi uztver apkārtējo pasauli, bet bērns domā, ka tieši tāpat kā viņš.
Zīdaiņa periodā bērniem nav runas iemaņas, bet tieši šajā laikā tās sāk veidoties. Bērna raudāšana liecina par to, ka bērns ir spējīgs veidot kontaktus ar apkārtējiem. Mēneša vecumā bērns raud ar noteiktu mērķi. Apmēram 2 – 3 mēnešu vecumā bērns sāk eksperimentēt ar patskaņiem. Vokālās rotaļas bērns veic, ja jūtas komforti un ir apmierināts. Jau sešu mēnešu vecumā bērns patskaņiem ir pievienojis līdzskaņus. Šīs skaņas pagaidām ir nejaušas un bez kādas īpašas nozīmes, bet ir ļoti nozīmīgas bērna valodas attīstībā. Tas ilgst līdz laikam, kad bērni sāk veidot pirmos vārdus – tas ir ap gada vecumu.
Vārdu krājums, kuru bērns lieto, pusotra gada vecumā, ir ap 10 vārdiem. 1 gada un 8 mēnešu vecumā tas jau ir ap 50 vārdiem. Divus gadus veci bērni saprot daudz vairāk kā var pateikt paši. Viņu aktīvais vārdu krājums ir jau 200 vārdi. Bērna valoda atšķiras ne tikai kvantitatīvi. Gada vecumā bērns ir vēl tālu no sintaktisku likumu pielietojuma, bet pamazām viņš sāk lietot vārdu savienojumus. Trīs gadu vecumā bērna vārdu krājums ir jau 900 – 1000 vārdi.
Valodas vide, kurā bērns aug, ļoti ietekmē valodas attīstību vai arī to bremzē. Pastāv dažādi viedokļi par bērna domāšanas saikni un runu. Ž. Piažē apskata bērna runu kā viņa domāšanas atspoguļojumu. Biheivioristi (Uorfs un Sapirs) uzskata, ka domāšana ir runas produkts. Starp šiem atšķirīgajiem viedokļiem ir Vigotska koncepcija, ka domāšana un runa sākotnēji veidojas kā neatkarīgas sistēmas, bet vēlāk apvienojas, paceļot domāšanu augstākā pakāpē.
6. Sociālo īpašību raksturojums.
Bērna attiecības ar vecākiem no dzimšanas līdz gada vecumam nepārtraukti mainās. Daži autori uzskata, ka bērnam pēc dzimšanas ir paaugstināts jūtīgums, pateicoties tam, pieaugušais var nodibināt ar bērnu tuvas attiecības.
Par pieķeršanos var runāt tikai pēc pusgada vecuma. Pieķeršanās – tā ir tuva saikne starp bērnu un pieaugušo. Periodā līdz gada vecumam, veidojas uzticēšanās un pieķeršanās tuvam cilvēkam.
Vadoties pēc E. Ēriksona personības attīstības teorijas, bērns atrodas starp uzticēšanos un neuzticēšanos. Uzticēšanās pasaulei saistīta un ir atkarīga no mātes mīlestības un gādības. Liela nozīme ir bērna emocionāli mīmiskajam kontaktam ar pieaugušo. Mazulis, kurš saņem visu, ko vēlas, kura prasības tiek ātri apmierinātas, ar kuru rotaļājas un sarunājas, pasauli un cilvēkus uztver kā atsaucīgus. Ja šādu rūpju nav, tad bērns kļūst bailīgs, neuzticīgs, nedrošs un šīs izjūtas saglabā arī tālākajās attīstības stadijās.
Pēc Ēriksona teorijas, bērna pieķeršanās saitēm, var dalīt 3 fāzes:
1. fāze ir no dzimšanas līdz 3 mēnešu vecumam, kad bērns meklē tuvību ar cilvēku. Bērns ir gatavs kontaktam ar jebkuru cilvēku, jebkurā veidā. Šim nolūkam izmanto savus specifiskos signālus: smaidu, kustības un balsi. Bērnā neparādās trauksme, ja viņa māmiņas vietā ar viņu darbojas svešs cilvēks.
2. fāze (no 3 – 6 mēnešu vecumam): bērni pakāpeniski iemācās atšķirt pazīstamus cilvēkus no svešiem. Mātes ātrāk un aktīvāk reaģē uz bērna signāliem kā citi cilvēki.
3. fāze (no 7 – 8 mēnešiem): bērniem attīstās spēja atšķirt vienu cilvēku no otra, veidojas priekšstats par cilvēku un lietu nemainīgumu. Bērni kļūst ļoti izvēlīgi kontaktos ar cilvēkiem. Nopietna pieķeršanās noteiktiem cilvēkiem raksturīga 7 – 8 mēnešu vecumā. Tas liecina, ka bērnam ir izveidojusies pirmā sociālā attieksme.
Periodā no gada līdz trīs gadu vecumam bērni pakāpeniski veido savu redzes viedokli par daudziem jautājumiem. Kontaktējoties ar citiem bērniem un pieaugušajiem, bērnam veidojas noteiktas uzvedības normas. Šo procesu sauc par socializāciju, kurā bērni uzzina, kas viņu uzvedībā ir sociāli pieņemams, kas nepieņemams.
Viņu viedoklis bieži nesakrīt ar vispārpieņemtām normām un viedokļiem. Bērna aktivitāte saskaras ar tām prasībām un ierobežojumiem, kurus izvirza pieaugušais. Ja pieaugušais bērnam atļauj veikt patstāvīgi tādas darbības, kuras ir viņa spēkos, lieki viņu nesteidzina, bērna veidojas apziņa, ka viņš pārvalda savas kustības, sevi un zināmā mērā apkārtni. Viņā veidojas patstāvīgums.
Šajā procesā neizbēgamas ir arī kļūdas un neveiksmes. Ja pieaugušie uz tām reaģē ar pārmērīgu nosodījumu, bērnā veidojas nedrošība un šaubas par savu rīcību. Šajā periodā bērnam veidojas griba, tā ir autonoma. Autonomija ir neatkarības forma, kuras rezultāts ir griba, tieksme pēc pastāvības. Veidojas arī pirmie kontakti ar vienaudžiem, bet šie kontakti saistīti ar kādu rotaļlietu vai priekšmeta iegūšanu. Ja izveidojas kontakti starp bērniem, tas nozīmē, ka šīs savstarpējās attiecības attīstīsies, ļaujot bērniem saprast otru, koordinēt savas darbības un rīcību.
Pirmsskolas vecums (no 3 – 7 gadiem)
1. Fizisko īpašību raksturojums.
Vecumā līdz 7 gadiem, bērna fiziskais veidols mainās, bet ne tik strauji kā pirmajos dzīves gados. Ievērojamas izmaiņas notiek nervu sistēmā un galvas smadzenēs. 5 gadu veca bērna smadzenes veido 90 % pieauguša cilvēka smadzeņu svaru un apjomu. Palielinoties smadzeņu svaram un apjomam, palielinās arī nervu šūnu skaits un sakari starp puslodēm un nervu sistēmu. Nervu šūnas, kas savieno puslodes, nodrošina to darbību, kas savukārt dod pamatu jaunam posmam bērna intelekta attīstībā.
Zēniem un meitenēm smadzenes attīstās atšķirīgi: agra kreisās puslodes dominante ļauj meitenēm ātrāk apgūt valodu. Zēniem agra labās puslodes dominante attīsta kustību aktivitāti.
Lielākai daļai bērnu „piena” zobi izaug līdz 2 gadu vecumam, bet 5-gadīgiem sāk izkrist. Pirmie patstāvīgie zobi parādās 6 – 7 gadu vecumā. Svars palielinās uz muskuļu attīstības rēķina. Šajā vecumā zēniem ir vairāk muskuļu audu, bet meitenēm – taukaudu.

Publicēts: 07.02.2008 15:32 -4 [-5:+1]
Atslēgvārdi: Bērns, attīstība, vecums


Lasiet vēl

Bērns, attīstība, vecums

Bērns, attīstība, vecums (4. daļa) 07.02.2008 15:29 [-2:+2]

Bērns, attīstība, vecums (3. daļa) 07.02.2008 15:27 -4