Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Nakts, 10.12.2018
 +1..+3 °C
Vējš:  DA, 4 m/s

Rīts, 10.12.2018
 0..+2 °C
Vējš:  DA, 3 m/s

Diena, 10.12.2018
 +2..+4 °C
Vējš:  D, 2 m/s

Vakars, 10.12.2018
 +1..+3 °C
Vējš:  DR, 1 m/s

Citas prognozes

KultūraJa nav pēcnācēju, nav arī uzticības

Parasti var uzreiz pamanīt, kuri divi putni ir pāris. No tiem tuvība burtiski “staro”. Sēžot uz zara, abi kraukļi ir saspiedušies tuvāk, savā starpā klusi “sarunājas”, kramšķina pavisam īpatnējos toņos, tēviņš knibina mātītei spalvas uz kakla un galvas. Mazais ērglis dzīvesbiedrei peli nenes vienkārši ar strupu mājienu — “te būs barība”, bet pasniedz to demonstratīvi kā dāvanu, pirms tam nolaidies pie viņas ligzdā, pildot īpašus riesta lidojuma manevrus. Vai putni jūt ko īpašu vai gluži automātiski pavasarī tiek iedarbināti hormoni, kas tiem liek šādi rīkoties? Ornitologi ļoti vairās attiecināt vārdu “emocijas” uz putniem, viņi cenšas putnu rīcību skaidrot ar konkrētiem faktiem un pierādījumiem. Taču arī veiktie pētījumi liecina, ka putniem vismaz izpausmēs viss ir kā cilvēkiem — tie mēdz būt ilgstoši kopā, šķirties, krāpties, rīkoties ar aprēķinu dzīvesbiedra izvēlē.


Parasti var uzreiz pamanīt, kuri divi putni ir pāris. No tiem tuvība burtiski "staro". Sēžot uz zara, abi kraukļi ir saspiedušies tuvāk, savā starpā klusi "sarunājas", kramšķina pavisam īpatnējos toņos, tēviņš knibina mātītei spalvas uz kakla un galvas. Mazais ērglis dzīvesbiedrei peli nenes vienkārši ar strupu mājienu — "te būs barība", bet pasniedz to demonstratīvi kā dāvanu, pirms tam nolaidies pie viņas ligzdā, pildot īpašus riesta lidojuma manevrus. Vai putni jūt ko īpašu vai gluži automātiski pavasarī tiek iedarbināti hormoni, kas tiem liek šādi rīkoties? Ornitologi ļoti vairās attiecināt vārdu "emocijas" uz putniem, viņi cenšas putnu rīcību skaidrot ar konkrētiem faktiem un pierādījumiem. Taču arī veiktie pētījumi liecina, ka putniem vismaz izpausmēs viss ir kā cilvēkiem — tie mēdz būt ilgstoši kopā, šķirties, krāpties, rīkoties ar aprēķinu dzīvesbiedra izvēlē.

Lai arī pasaules putnu sugu kartē iezīmējas dažādi putnu vairošanās attiecību veidi, piemēram, poligāmija un kooperatīvā ligzdošana, vairums Latvijā ligzdojošo putnu sugu ir monogāmas, proti, tās izvēlas vienu partneri. Monogāmija izplatīta galvenokārt tām sugām, kas ir ligzdguļi, proti, kuru mazuļi piedzimst nevarīgi un kuriem nepieciešama ilgstoša aprūpe un barošana. Monogāmi ir piemēram, zvirbuļveidīgie putni, vairums jūras putnu, svīres, dzērves, vairums pūču sugu, baloži, vairums bridējputnu un plēsīgo putnu.

Taču arī šo putnu pāriem novērojama šķiršanās un ne tikai gadījumos, kad pāri izšķir nāve. Neraugoties uz lieliskajām orientēšanās spējām, var gadīties, ka putns ceļā no ziemošanas vietas ir nomaldījies un nav laikā nonācis līdz savai teritorijai, kur to jau gaida dziedošs partneris. "Jābūt visnotaļ augstai precizitātei, lai abi pāra putni vienlaikus atgrieztos un satiktos. Ja otrs kavējas kādu laiku, pat pastāvīga pāra partneris var būt jau sapārojies ar citu putnu. Kāds ir šis laika limits – cik ilgi gaida, grūti teikt," saka ornitologs Edmunds Račinskis.

Nav pēcnācēju, jāšķiras

Gulbjus allaž cilvēki uzskatījuši par pašiem uzticīgākajiem putniem, kas ir kopā līdz nāvei, un pēc dzīvesbiedra bojāejas otrs putns ir gatavs bezmaz vai doties pašnāvībā vai visu dzīvi pavadīt vientulībā. Atsaucoties uz ASV veiktu pētījumu, ornitologs Vilnis Skuja apgāž šos stereotipus. Arī gulbji šķiras. "Pētīti tika 60 gulbji, kuri nodibinājuši pārus. Nākamajā gadā no tiem, kas iepriekš bija ligzdojuši, apmēram trīs procenti pāru bija izšķīrušies, lai arī abi partneri bija dzīvi. Acīmredzot pārim kaut kas nebija saskanējis,"norāda ornitologs. Savukārt jaunajiem pāriem, kas ligzdoja tikai pirmo reizi, šķiršanās procents nākamajā gadā bija vēl lielāks — deviņi procenti.

V.Skuja stāsta, ka Eiropā zinātnieki savukārt ieguvuši interesantus datus, pētot lauka cīruļus. Tie putni, kuriem ligzdošanas sekmes iepriekšējā gadā bija virs vidējā līmeņa, apmēram 90 procentos gadījumu arī nākamajā gadā ligzdoja kopā. Savukārt no cīruļiem, kuru sekmes bijušas zem vidējā līmeņa, nākamajā gadā kopā ligzdojuši tikai apmēram 20 procenti.

Neveiksmīga ligzdošana ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ putnu pāri šķiras. "Attiecības ir balstītas uz pēcnācēju radīšanu, un putnu uzvedību vislielākajā mērā regulē fizioloģija," saka E.Račinskis.

Žagatu aprēķina laulības

Žagatām savukārt izjūk apmēram viena trešā daļa pāru. Turklāt interesanti, ka šie putni ir nometnieki — uzturas visu gadu kopā. Žagatu pāru izjukšanas pamatā nereti ir aprēķins. Un tas pat nav saistīts ar to, ka tautā par lielākajām zaglēm sauktās žagatas nespētu savā starpā sadalīt spožās nolaupītās mantas. "Piemēram, pārim netālu mīt putns, kura partneris ir gājis bojā un kuram ir labāka teritorija nekā pārim. Līdz ar to šis "atraitnis" vai "atraitne" ir ar brīvu īpašumu. Tad var gadīties, ka vai nu tēviņš, vai mātīte pamet savu partneri un aiziet pie šī trešā uz labākiem apstākļiem," paskaidro V.Skuja.

"Laišana pa kreisi" arī nereti izpaužas putniem, kas cieši ligzdo kolonijās, piemēram, kaijveidīgajiem putniem. "Blīvums ligzdošanas vietā ir liels, un visus nevar vienkārši "uzmanīt". Piemēram, sudrabkaijām ir diezgan liela varbūtība, ka tēviņš pārojas ar kaimiņu teritoriju mātītēm," norāda V.Skuja.

Par zaļajām vārnām ir ziņas, ka tās mēdz veidot pārus jau ziemošanas vietās Āfrikā ziemas beigās. Jau tur sākas riesta "priekšspēle" — tēviņi baro mātītes un citādi pievērš uzmanību. Arī pīles nodibina pārus ceļošanas laikā. Kad ģeogrāfiski dažādās vietās dzīvojošas pīles ziemošanas vietā satiekas un izveido pāri, tas jau dodas kopā ligzdot pie viena no pāra locekļiem.

Ornitologiem arī visnotaļ neskaidrs ir jautājums, kā putni izvēlas sev partnerus. V.Skuja pieļauj, ka putnu sugām, kurām raksturīgs ļoti krāšņs spalvu tērps, piemēram, medņu un rubeņu tēviņiem, mātītes acīs krāšņums ir nozīmīgs faktors. "Ja tā nebūtu, evolūcijas gaitā nebūtu šiem tēviņiem saglabājies tik krāšņs spalvu tērps. Acīmredzot mātītes allaž centušās izvēlēties pēc iespējas krāšņākus tēviņus," paskaidro V.Skuja.

Medņi un rubeņi ir vienas no salīdzinoši nedaudzajām Latvijas putnu sugām, kuras ir poligāmas. Mātītes ierodas uz tēviņu riesta arēnām. Piemēram, nereti viens pats vecākais un stiprākais medņu gailis ap sevi var sapulcēt un iegūt visas mātītes.

***

Salido putni

Atgriešanās agruma rekordi

Pelēkā cielava novērota 17.martā Lejaslīgatnē pie slūžām, parasti ziemo Vidusjūras reģionā. Pērn pirmo reizi Latvijā redzēta tikai 12.aprīlī, bet 2005.gadā — 25.martā

Lielais baltais gārnis novērots 14.martā Engures ezera austrumu krastā pie Krievragciema. Līdzšinējais agruma rekords tika fiksēts pirms pieciem gadiem — toreiz — 20.martā.

Pelēkvaigu dūkuris arī novērots Engures ezerā 19.martā. 2002.gadā novērots dienu vēlāk, bet citgad vēl vēlāk.

Publicēts: 23.03.2007 12:36 +1 [-1:+2]