Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Nakts, 21.11.2018
 -1..-3 °C
Vējš:  D, 1 m/s

Rīts, 21.11.2018
 -1..+1 °C
Vējš:  DR, 1 m/s

Diena, 21.11.2018
 +1..+3 °C
Vējš:  ZA, 2 m/s

Vakars, 21.11.2018
 0..+2 °C
Vējš:  ZA, 2 m/s

Citas prognozes

IzglītībaAtteikšanos no obligātās vidējās izglītības politiķi atzīst par kļūdu, taču to risinās nākamgad

Atteikšanos no obligātās vidējās izglītības ieguves politiķi atzīst par kļūdu, taču pie jautājuma skatīšanas deputāti plāno atgriezties tikai ziemas beigās.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) atgādināja, ka, izskatot 2018.gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus, sākta diskusija arī par obligātās vidējās izglītības ieviešanu. Taču toreiz nolemts: tā kā jautājums ir ļoti būtisks, tas jāskata atsevišķi no budžeta.

Vucāns atzina, ka vidējās izglītības noteikšana par obligātu ir nopietns izaicinājums Latvijas izglītības sistēmai, kā arī visai tautsaimniecībai. Viņš tāpat norādīja, ka, apcerot šādu reformu, ir rūpīgi jādomā par tās mērķi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (V) uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Ministru kabinetu (MK) jau strādā pie virknes reformu izglītības nozarē, tāpēc risinājumus pārejā uz obligāto vidējo izglītību nedrīkst sasteigt.

«Cik tas varētu maksāt, ja zināms, ka vidējā izglītība ir visdārgākais posms vispārējā izglītībā?» vaicāja Adamovičs.

Deputāts Ints Dālderis (Par!/V) skaidroja, ka viņa priekšlikums par obligātu vidējo izglītību nav iesniegts pirmo reizi. «Ideja nav jauna - tas tika paredzēts jau daudzās valdības deklarācijās,» atgādināja politiķis, uzsverot, ka Latvijas galvenais resurss ir cilvēks, savukārt izglītība ir tas, kā var uzlabot cilvēkresursus.

«Mans priekšlikums neparedz jautājumu risināt sasteigti. Domāju, ka šādas pārmaiņas nebūtu visradikālākās, kādas piedzīvotas izglītības jomā,» teica Dālderis.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka viena no lielākajām kļūdām, kas pieļauta pēc neatkarības atjaunošanas, bija atteikšanās no obligātās vidējās izglītības. «Kļūdas pieļaut viegli, bet, lai tās labotu, nepieciešams daudz lielāks laiks,» vērtēja ministrs.

Viņš pauda, ka izglītota sabiedrība ir mūsu nākotnes labklājības pamats, savukārt zema izglītība nozīmē arī zemu izglītības prestižu, kā arī zemas izglītības atražošanu nākamajā paaudzē. «Diemžēl jau sastopamies ar to, ka ir vecāki, kuriem ir tikai pamatizglītība, līdz ar to nav arī lielu uzstādījumu, ka bērniem būtu jāmācās un jāstudē,» pauda ministrs.

Šadurskis atgādināja, ka politiskās nostādnēs obligāta vidējā izglītība jau bija ierakstīta programmā, tostarp arī «Vienotībai», taču vienmēr pietrūcis vai nu politiskās gribas, vai valdības līmenī precīzi definētas prioritātes ar finansiālo pavadījumu.

«Pašreizējai valdībai ir drosme veikt reformas,» pārliecināts Šadurskis.

Politiķis akcentēja, ka, pārejot uz obligāto vidējo izglītību, ir jārada nopietna vilkme daļai jauniešu iegūt tieši profesionālo izglītību. Tāpat šī reforma ir jāskata kontekstā ar jaunā mācību satura reformu, kas skars arī profesionālo izglītību, vienlaikus rēķinoties ar izmaksām.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis uz iespējamo reformu gan raugās skeptiski. Viņš uzsvēra, ka jau tagad centralizēto eksāmenu rezultāti krītas. «Redzam, ka izvirzīts nepareizs mērķis samazināt atsijājumu, kas nozīmē, ka tiek vilkti līdzi tie, kas nenokārto eksāmenus.»

Pūķis tāpat satraukts par to, ka privātais sektors nenodrošina pieprasījumu pēc zinātnes, turklāt, viņaprāt, arī valstij neesot plāna, kā šo jautājumu risināt.

«Ja saražos it kā vairāk izglītības cilvēku, tas nenozīmē, ka tas neveicinās emigrāciju, ja nestrādājam pie piedāvājuma. Arī jāsaprot, kas notiks reģionos,» sacīja Pūķis.

Šadurskis, atzīstot, ka centralizēto eksāmenu rezultāti paliek vājāki, uzsvēra, ka iemesls tam ir labu pedagogu trūkums skolās, no kurām pelnītā atpūtā aiziet pieredzējuši pedagogi. «Jauni skolotāji vēlāk vietā nenāk. Skolas paliek bez labiem skolotājiem, bet labs skolotājs ir labas izglītības garants. Rezultāti ies uz leju, ja turpināsim neko nedarīt,» teica ministrs.

Tāpat politiķis uzsvēra, ka reformas par obligātu vidējo izglītību mērķis nebūtu «katru jaunieti dabūt vispārējā izglītībā».

«Mūsu mērķis ir ar agrīnu diagnostiku sekmēt to, ka jaunietis apzinās savas spējas un intereses un pietiekami motivēti izvēlas profesionālo vai vidējo vispārējo izglītību,» teica ministrs.

Deputāts Andris Morozovs (S) atzina, ka arī partija «Saskaņa» atbalsta šādu iniciatīvu. Taču jautājums ir par to, kā šāds priekšlikums skars vidusskolu optimizācijas plānu, budžetu.

Šadurskis atkārtoti uzsvēra, ka šī reforma būs cieši saistīta ar citām, tāpēc «nebūsim gatavi uz urrā lēkt iekšā āliņģī - jābūt nopietniem aprēķiniem, plānam».

Parlamentāriete Laimdota Straujuma (V) pauda atbalstu solim par vidējās izglītības obligātu iegūšanu, jo «neredz citu soli, kā celt Latvijas labklājību». Viņasprāt, svarīgi ir saskaņot klasisko vidējo izglītību ar profesionālo vidējo izglītību.

Savukārt deputāts Igors Pimenovs (S) uzsvēra, ka, ieviešot obligātu vidējo izglītību, «likumsakarīgi iedodam jaunus uzdevumus pamatskolai». Tas nozīmē, ka skolēni ir jāsagatavo mācību turpināšanai. Pimenovs tāpat rosināja apsvērt ideju par proģimnāziju ieviešanu.

Vucāns pauda, ka ir svarīgi, lai katram cilvēkam būtu iespējams nodrošināt labklājīgu dzīvi, tāpēc arī kontekstā ar reformu jādomā par kādiem «paralēlajiem kanāliem», kā jaunieši varētu iegūt amatu īsākā laika posmā.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzsvēra: lai ieviestu obligāto vidējo izglītību, nepieciešams grozīt arī Satversmi, jo patlaban tajā kā obligāta noteikta tikai pamatizglītība.

Dālderis aicināja komisijas deputātus nekavēties ar lēmumu priekšlikumu nodot izskatīšanai komisijām. Taču Adamovičs gan mudināja nesteigties un lūgt IZM līdz 1. februārim sagatavot visu nepieciešamo informāciju, lai varētu diskutēt, balstoties uz datiem par skolēniem, kas «izkrituši no mācībām», nepieciešamo finansējumu, laika grafiku. «Pats apsolos nebremzēt šo priekšlikumu, bet jādod iespēja arī izteikties speciālistiem,» teica Adamovičs.

Dālderis atgādināja, ka šādā formātā par šo reformu runā jau vairākus gadus, taču tā līdz apstiprināšanai tā arī nenonāca.

Publicēts: 12.12.2017 16:32 [-0:+0]
Atslēgvārdi: atteikšanās, atzīt, kļūda, obligāts, politiķi, vidējā izglītība


Lasiet vēl

atteikšanās

Čehiju, Poliju un Ungāriju gatavojas tiesāt par bēgļu neuzņemšanu 14.06.2017 10:15

Tramps nepubliskos savu nodokļu deklarāciju 24.01.2017 10:06

kļūda

Rosļikovs: Iekšlietu ministrijas algas reforma. 20.10.2016 09:17

Razāns pabalsta saņemšanu vēstniecības laikā sauc par kļūdu un gatavs saņemto summu atmaksāt 13.10.2016 16:25

obligāts

Elektronisko ID grib noteikt par obligātu dokumentu ikvienam 02.11.2017 16:22

AM: Obligātā dienesta atjaunošana kalpotu Krievijas mērķiem 04.01.2017 16:32

politiķi

Maizītis: VDK dokumentu pārvietošana uz arhīvu būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kap 12.12.2017 16:27

Politiķi kā veļas pulveris 05.12.2017 16:38

vidējā izglītība

Broks: videjās izglītības reformai ir vismaz trīs iespējas 12.08.2011 10:19

PS iestājas par obligātu vidējo izglītību 20.10.2009 14:24