Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Nakts, 15.01.2019
 -4..-6 °C
Vējš:  DR, 4 m/s

Rīts, 15.01.2019
 -5..-7 °C
Vējš:  DR, 4 m/s

Diena, 15.01.2019
 0..-2 °C
Vējš:  ZR, 6 m/s

Vakars, 15.01.2019
 0..-2 °C
Vējš:  ZR, 6 m/s

Citas prognozes

IekšzemēValsts prezidenta amatā ievēl Valdi Zatleru

Valsts prezidenta amatā ievēl Valdi Zatleru.Par Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 58 deputāti, par otru augstā amata kandidātu, “Saskaņas centra” izvirzīto juristu, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu savas balsis atdeva 39 deputāti, bet viens deputāts balsojis pret abiem kandidātiem. Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.

Valsts prezidenta amatā ievēl Valdi Zatleru

Par Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 58 deputāti, par otru augstā amata kandidātu, “Saskaņas centra” izvirzīto juristu, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu savas balsis atdeva 39 deputāti, bet viens deputāts balsojis pret abiem kandidātiem. Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.

Balsojumā piedalījās 98 deputāti, un visu tautas kalpu aizpildītie vēlēšanu biļeteni atzīti par derīgiem.

Zatlers būs trešais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un septītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Zatlers pie Valsts prezidenta pienākumu pildīšanas varēs stāties pēc tam, kad beigsies Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaras šajā amatā, kas notiks 7.jūlijā. Pirms stāšanās pie augstā amata pienākumu pildīšanas Zatleram būs jānodod zvērests. Saskaņā ar Satversmi viņa pilnvaru termiņš prezidenta amatā būs četri gadi.

Zatleru Valsts prezidenta amatam izvirzīja koalīcijas partijas 22.maijā pēc tam, kad tās nespēja vienoties par vienu no partiju izvirzītajiem kandidātiem - Tautas partijas nosaukto augstā amata pretendentu Māri Riekstiņu un Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” apvienības nominēto Karinu Pētersoni.

Arī partija “Jaunais laiks” izvirzīja savu prezidenta kandidātu - Sandru Kalnieti, tomēr viņa neilgi pirms vēlēšanām savu kandidatūru atsauca par labu Endziņam.

Vērtējot prezidenta amata kandidātus, Zatleram visasākie pārmetumi ir izteikti par aplokšņu maksājumu jeb “pateicību” pieņemšanu no saviem pacientiem, turklāt par šiem dāvinājumiem nenomaksājot nodokļus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir nolēmis uzsākt pārbaudi, vai Zatlers, saņemot pateicību no pacientiem par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, nav pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

Savukārt Endziņam tika pārmesta darbība komunistiskajā partijā, bet Valsts kontrole uzskata, ka viņš, būdams Satversmes tiesas vadītājs, pērn pats sev nelikumīgi piešķīris prēmijas. Endziņš savu kā kompartijas darbinieka pausto nostāju ir atzinis par kļūdu, bet par prēmiju izmaksu pārbaudi sācis KNAB. Satversmes tiesa nepiekrīt Valsts kontroles nostājai, ka konstitucionālās tiesas bijušais priekšsēdētājs būtu pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, jo Endziņš pērn neesot piedalījies balsošanā par prēmijas piešķiršanu sev pašam.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Zatlers ir dzimis 1955.gada 22.martā. Viņam ir trīs bērni. Patlaban Zatlers ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs.

Augstāko izglītību Rīgas Medicīnas institūtā Zatlers ieguva 1979.gadā, bet vēlāk stažējies ASV, Jēlas Universitātes Votebērijas klīnikā. Kopš 1979.gada Zatlers strādā par ārstu traumatologu-ortopēdu Rīgas 2.slimnīcā, 1985.gadā kļuva par šīs slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītāju, bet kopš 1994.gada vada Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu (TOS).

2003.gadā KNAB pēc toreizējā veselības ministra, bijušā Zatlera padotā slimnīcā Āra Audera iesnieguma ierosināja krimināllietu par TOS amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Slimnīcā tika veiktas vairākas pārbaudes saistībā ar apstrīdēto mugurkaula implantu iegādi, kas iepirkti bez konkursa no Zatlera sievas firmas un slimnīcas direktora vietnieka uzņēmuma. Auders, kas vēlāk pats zaudēja posteni, Zatleru uz izmeklēšanas laiku bija atstādinājis no amata, bet toreizējais premjers Einars Repše (JL) viņu vēlāk atjaunoja, jo izmeklēšanā nelikumības nekonstatēja.

Korupcijas apkarotāji ir apstiprinājuši, ka 2006.gada maijā šī lieta ir izbeigta, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. TOS amatpersonu darbība ir bijusi likumīga.

Pagājušā gadsimta 80.gadu beigās Zatlers bija Latvijas Tautas frontes domes loceklis un Latvijas Ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists. Viņš bijis Latvijas Artroskopijas asociācijas dibinātājs un prezidents, Latvijas Ortopēdu asociācijas viceprezidents. Zatleram ir piešķirts 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Savā biogrāfijā Zatlers norādījis, ka nekad nav bijis PSKP biedrs, nav sadarbojies ar Valsts drošības komiteju un nav nevienā politiskā partijā. Tāpat viņš norādījis, ka ir piedalījies Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas likvidācijas darbos. Biogrāfijā kā savas aizraušanās Zatlers minējis kulināriju, ziedus, tēlotājmākslu, mūziku un ISO kvalitātes vadības standartus.

Pirmo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti ievēlēja 1922.gadā. Viņš atkārtoti tika ievēlēts arī uz nākamo termiņu, tomēr Čakste aizgāja aizsaulē, pirms bija beidzies viņa pilnvaru laiks. Pēc tam par Valsts prezidentu tika ievēlēts Gustavs Zemgals, savukārt pēc Zemgala termiņa beigām par Valsts prezidentu tika ievēlēts Alberts Kviesis. Viņš augstajā amatā tika ievēlēts atkārtoti, un savus pienākumus veica līdz pilnvaru termiņa beigām.

1934.gada 15.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un ģenerālis Jānis Balodis īstenoja valsts apvērsumu, kā rezultātā tika atlaista Saeima, bet jau vēlāk Ulmanis vienlaikus ar premjera amatu uzņēmās pildīt arī prezidenta pienākumus. To viņš darīja līdz padomju okupācijai 1940.gadā.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 5.Saeima 1993.gada 7.jūlijā par Valsts prezidentu ievēlēja Gunti Ulmani. 1996.gada 8.jūlijā Saeima Ulmani ievēlēja atkārtoti uz nākamo termiņu.

Kopš 1999.gada Valsts prezidente ir Vaira Vīķe-Freiberga, atkārtoti amatā viņa tika pārvēlēta 2003.gada jūnijā.

Satversmē teikts, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk nekā astoņus gadus pēc kārtas.

Publicēts: 31.05.2007 12:00 [-4:+4]
Atslēgvārdi: amats, prezidenta


Lasiet vēl

amats

TB/LNNK domu dažādībā vairākums tomēr par Zatleru, par Levita izvirzīšanu nebalso 30.05.2007 17:11 -2

Zatlers interesējas par nacionālo interešu aizstāvību globālajā tirgū 30.05.2007 16:46 -1

prezidenta

TB/LNNK domu dažādībā vairākums tomēr par Zatleru, par Levita izvirzīšanu nebalso 30.05.2007 17:11 -2

Ķirurgs Kristaps Kegi nobažījies par nepilnībām Zatlera CV 30.05.2007 17:04 [-3:+3]