Kategorijas

Laika ziņas
Rīga

Nakts, 10.12.2018
 +1..+3 °C
Vējš:  DA, 4 m/s

Rīts, 10.12.2018
 0..+2 °C
Vējš:  DA, 3 m/s

Diena, 10.12.2018
 +2..+4 °C
Vējš:  D, 2 m/s

Vakars, 10.12.2018
 +1..+3 °C
Vējš:  DR, 1 m/s

Citas prognozes

MistikaKrāsas ap mums un mūsos (1. daļa)

Vai esat ievērojuši, ka katram cilvēkam kāda krāsa šķiet tuvāka un patīkamāka par citām un izraisa pozitīvas emocijas? Tiek uzskatīts, ka katrai astroloģiskajai zīmei atbilst sava krāsa, kas var iedarboties uz konkrēto cilvēku, mainīt viņa noskaņojumu un pat ietekmēt uzvedību. Gluži neapzināti ikviens no mums izvēlas krāsu, kas saskan ar noteiktu dvēseles stāvokli un gandrīz pilnībā raksturo šī cilvēka noskaņojumu konkrētajā brīdī. Ir noskaidrots, ka krāsa ietekmē ne tikai cilvēka ārieni, bet arī viņa organismu.
Krāsa ietekmē cilvēka redzi, jūtas, fizioloģisko stāvokli un darbību. Bieži vien krāsas nosaka mūsu vēlmes un garastāvokli. Krāsu iepazīšana ļauj cilvēkam tās daudz veiksmīgāk izmantot dažādās situācijās, lai palīdzētu gan sev, gan citiem.
Krāsa var dziedēt, būt pozitīvi rosinoša vai arī nelabvēlīgi iedarboties uz mūsu psihi un fizisko stāvokli. Krāsa var priecēt, biedēt, uzmundrināt, šokēt. Tā var uzlabot darbaspējas, bet var arī nomākt jebkuru vēlmi kaut ko darīt.
Krāsa lieliski pauž emocijas, tā atklāj cilvēka temperamentu un raksturu. Ja cilvēkam ir laba pašsajūta un iekšējais līdzsvars, viņš nejūt īpašas antipātijas ne pret vienu krāsu, bet līdzsvars tiek izjaukts, ja cilvēks tieši vai netieši ir pārsātinājies ar kādu krāsu vai emocijām, kā arī, ja viņš ilgstoši bijis pakļauts spriedzei.

Krāsas

Termins krāsa tiek lietots vairākās nozīmēs. Krāsa var būt materiāls – tad tā ir viendabīga organisku un neorganisku pigmentu suspensijas plēvi veidojošā viela.
Vārdam krāsa ir arī cita nozīme, kas saistīta ar organisma fiziku. Fizikā krāsa ir īpašība, ko cilvēks vizuālās uztveres procesā piešķir materiālās pasaules objektiem. Tas arī ir pamatā krāsu teorijām un krāsu mācībām, ko izmanto mākslinieki, arhitekti u. c. Ikviens no mums krāsas uztver citādi: cits tās redz tumšākas, cits – gaišākas.

Krāsu redze

Lielu daļu informācijas par ārējo pasauli cilvēks uztver ar jūtām, 90 % no zināmā – ar redzi. Apkārtējos priekšmetus, cilvēkus, skatus ir iespējams identificēt arī bez krāsas – ar formas, kustības, tekstūras, ar tumšā un gaišā uztveri. Tomēr krāsa piedāvā daudz plašākas iespējas atšķirību noteikšanai. Izmantojot kultūras antropologu pētījumus, ir noskaidrots, ka krāsu redzes nav aptuveni 8 % vīriešu un 0,5 % sieviešu. Vēl esmu noskaidrojusi, ka somugru tautās krāsu aklums ir sastopams retāk. Tātad somugru tautu pārstāvji krāsas uztver īpaši labi.

Krāsu sajūta

Lai izjustu krāsu, gaismas impulsam caur redzes aparātu ir jāsasniedz mūsu smadzeņu redzes centrs. Gaisma var izplūst gan tieši no priekšmeta, kas izstaro gaismu – no saules vai mākslīgās gaismas avota, gan arī var atspīdēt no priekšmeta, kas neizstaro gaismu, vai izspraukties caur objektiem. Acs tīklene uztver konkrētu gaismas impulsu un kā signālu vai impulsu to pastiprina un noraida uz smadzenēm.
Redzes aparāts, ar kura palīdzību mums tiek nodota gaisma un tās krāsu īpašības, visiem, kam tas ir kārtībā, ir vienāds. Tā darbība ir apbrīnojama – cilvēka acs spēj atšķirt aptuveni 10 miljonus toņu. Visi krāsu toņi rodas acs ābolā esošo fotoreceptoru savstarpējas iedarbības dēļ. Pret sarkanu, zaļu un zilu dažādā pakāpē jutīgu nūjiņu kairinājums izraisa atbilstošas hromatiskās krāsas sajušanu. Un mēs atkarībā no impulsa stipruma redzam baltu, pelēku vai melnu krāsu, proti, rodas ahromatiskā krāsas izjūta.
Krāsu uztvere

Kaut arī zināšanu apjoma lielāko daļu mēs uztveram ar redzi un redzes aparāts visiem darbojas vienādi, sajūtu, izjūtu un jūtu pasaule katram ir atšķirīga. Tam ir vismaz trīs iemesli: atšķirīgs acs jutīgums, sintēzes un krāsu izjūtas noteikšana caur uztveršanas filtru. Tikai uztveršanas procesā garīgā izziņa formējas vienā veselumā.
Acs jutīgumu raksturo minimālais kairinājums, kas vajadzīgs, lai veidotos redzes uztvere. Jutīgums attīstās un dzīves laikā var mainīties. Novecošanas procesā samazinās acs jutīgums pret īsviļņa gaismu – violetās un zilās krāsas bērniem šķiet daudz košākas nekā padzīvojušiem cilvēkiem. Ir cilvēki, kas skaņas, burtus un skaitļus redz krāsainus. Arī smarža, garša un sāpes var radīt krāsu izjūtu. Tāds sajūtu sajaukums tiek saukts par sinestēziju. Sinestēzijas iemesli līdz galam vēl nav skaidri, bet ir noteikts, ka šī parādība patiešām pastāv, ka tā nav iedomu auglis. Ir daudz apliecinājumu tam, ka visi cilvēki līdz gada vecumam ir bijuši sinestēziķi. Pēc pētnieku domām, sajūtu sajaukums tiek novērots vienam no 2000 cilvēkiem.
Vairumam no mums sajūtas nesajaucas, tomēr papildus krāsu izjūtai redzes uztveri ietekmē arī mūsu dzīves pieredze un pozīcija, vērtību sistēma un domāšanas veids. Ārpus redzes uztveres lauka cilvēks skaidri redz tikai to, pret ko izjūt interesi, proti, to, uz ko ir vērsts viņa skatiens. Kaut arī mūsu redzeslauks ir diezgan plašs, precīzu informāciju par apskatīto objektu sniedz tikai viens punkts – dzeltens plankums.
Acs tīklenē ir izvietoti aptuveni 130 miljoni krāsas uztveres receptoru, kas nodod informāciju uz redzes nervu un no turienes – tālāk uz galvas smadzenēm. Līdz galam nokļūst tikai tā informācijas daļa, kas tikusi uzskatīta par svarīgu, pārējā tiek atsijāta. Mūsu apziņu var sasniegt tikai viena desmitmiljonā daļa no kopējā informācijas apjoma, no kura uz smadzenēm tiek nodota viena simtdaļa.
Redzes uztveres vērtējamā daļa ir saistīta ar to, kā krāsas ietekmē mūsu pašsajūtu un veido nenoteiktu īpašību kopumu. Šīs īpašības tiek sauktas par nenoteiktām tāpēc, ka tās izraisa intuitīvs krāsu pārdzīvojums un tās nav izmērāmas.

Krāsu apraksts un mērīšana

Īpašības, ko var mērīt ar dažādu instrumentu palīdzību, ir krāsu tonis (viļņa garums), gaišums un piesātinātība, hromatizācija. Zinātnes nozari, kas pētī precīzas krāsu sistēmas un mēra krāsas, sauc par kolorimetriju.
Kopš mākslinieka P. O. Runges 1810. gada mēģinājumiem sniegt krāsu trīsdimensiju aprakstu, viņa “krāsu globusa” modelim ir pievienojušās daudzas un dažādas krāsu sistēmas. Līdz ar to ir mainījusies arī terminoloģija. Par vispārpieņemtiem tiek uzskatīti nosaukumi, kas atspoguļo krāsas pamata tā paša nosaukuma krāsas toni (piemēram, sarkans, dzeltens), tāpat arī gaišs/tumšs, blāvs/mirdzošs. Terminu silts/auksts izmantošana, runājot par krāsu, ļauj precizēt toni, savukārt spīdīgs/matēts raksturo virsmas kvalitāti.
Ir trīs iemesli, kāpēc krāsu uztvere un to izmērāmās īpašības nav attiecināmi viens uz otru. Šie iemesli ir metamērija, krāsas konstante un interaktivitāte. Metamērija nozīmē, ka divu virsmu krāsa var būt vienāda, tomēr viļņu garums, ko tās atstaro, var būt dažāds. Atšķirība var kļūt redzama tikai tad, ja mainās gaismas avots. Tā, piemēram, logu aizkari, kas dabīgajā gaismā šķiet esam tādā pašā krāsā kā sienas, mākslīgajā apgaismojumā var no tām ievērojami atšķirties.
Krāsu interaktivitātes, proti, krāsu mijiedarbības dēļ viena un tā pati krāsa atkarībā no blakusesošā fona krāsu toņa siltuma, spilgtuma un spīdīguma ziņā var radīt ļoti dažādu iespaidu.
Gaisma un krāsa

Elektromagnētiskā spektra redzamajai daļai, proti, gaismai, kuras viļņu garums ir no 0,38 līdz 0,76 mikroniem, ir raksturīgi, ka noteikta garuma vilnim atbilst noteikta krāsas izjūta. Krāsu izjūta rodas tādēļ, ka acs šajā viļņu garuma diapazonā spēj atšķirt dažāda viļņu garuma starus. Krāsains redzējums ir arī ārkārtīgi sarežģīts psiholoģisks process, jo tas daudzējādā ziņā nav pašas gaismas, bet gan mūsu redzes subjektīva īpašība. Piemēram, dabā (spektra krāsu rindā) nav nedz melnās, nedz baltās, nedz brūnās krāsas. Brūnās krāsas efekts rodas tādēļ, ka spektra dzeltenajā daļā acs spēj visspēcīgāk izjust kontrastu. Līdz ar to brūnu krāsu var definēt kā stipri piesātinātu dzelteno.

Krāsu nozīme un interpretācija

Par dzīvespriecīgākajām krāsām varam uzskatīt dzelteno un oranžo, enerģija parasti asociējas ar sarkano krāsu. Minētie krāsu toņi tiek dēvēti par siltajām krāsām. Par kontrastu sarkanajam, oranžajam vai dzeltenajam tonim var izmantot zilo krāsu. Cilvēki, kas izvēlas šīs krāsas, pauž darbaprieku, enerģiju, dinamiku un optimismu. Šo krāsu salikumus var izmantot arī, lai sevi rosinātu aktīvai, enerģiskai darbībai, ja iestājas apsīkums vai apātija.
Savukārt pasteļtoņi – gaiši zils, balts, rozā, gaiši violets, gaiši dzeltens – saistās ar prieku, ko rosina iekšējā harmonija. Mākslinieki šos toņus izmanto, lai attēlotu prieku, kas saistīts ar harmoniju, līdzsvaru, garīgu izaugsmi un mīlestību.
Satraukumu, bailes un nemieru pauž melnās un sarkanās krāsas salikums. Tumši brūnā krāsa kombinācijā ar melno un citiem tumšajiem toņiem rosina smagu, nomācošu un depresīvu noskaņojumu.
Oranžā, dzeltenā, sarkanā un purpurkrāsa visbiežāk tiek izmantotas kā akcentkrāsas kombinācijā ar melno. Šādas krāsu kombinācijas parasti izmanto kontrastainas, dinamiskas personības. Šīs krāsas ir kā kontrastaini pretstati, kas saasina uzmanību, liekot aktīvi darboties asociāciju ķēdei: labais pret ļauno, cerība pret izmisumu, prieks pret bēdām, mīlestība pret naidu, dusmas pret piedošanu… No tā, kādās proporcijās tiek izvēlētas krāsas, ir atkarīgas asociācijas un izjūtas.
Atbilstoši krāsu psihofizioloģijai fiziska un emocionāla pārguruma brīžos tiešām ir vajadzīgas tikai vieglas un neitrālas krāsas (piemēram, balta, zila, gaiši pelēka, zaļa un pasteļtoņi), kā arī elementāra atpūta.

Krāsu uztveres psiholoģija

Sarkanā, zilā un dzeltenā ir pamatkrāsas. Zaļā un violetā ir atvasinātās krāsas – tās visas ietilpst divpadsmit krāsu aplī. Tāpēc arī tās aplūkošu sīkāk. Toties melnā un baltā krāsa neatrodas divpadsmit krāsu aplī. Kā jau rakstīju, stāstot par krāsu tipiem, šīs krāsas sauc par ahromatiskajām krāsām. Tās nav īpaši svarīgas krāsas, tomēr apģērbā bez tām iztikt nevar.
Violetā, zilā, zaļā, dzeltenā, oranžā un sarkanā krāsa mums vajadzīga gluži kā dienišķā maize. To apvienojums rada bezkrāsaino gaismu, bez kuras mēs sanīktu, zaudētu spēku un dzīvesprieku. Šie simptomi gaismas trūkuma dēļ ļoti bieži izpaužas ziemeļzemēs. Arī pie mums mākoņainās dienās ir tikai nieka 4000 luksi, kas atbilst apmēram 40 naktslampiņu spožumam. Nav brīnums, ka jūtamies tik noguruši. Toties, kad vasaras dienā pludmalē sauļojamies, mūs apspīd 100 000 luksu spoža gaisma un mēs jūtamies daudz, daudz labāk.
Ar krāsu izpēti nodarbojas vairāki psiholoģijas virzieni, piemēram, mākslas psiholoģija un daiļrades psiholoģija.
Īpašības, kas ietekmē krāsu uztveri, – dzīves pieredze, vērtību pozīcija un sistēma – tiek uzskatītas par nenosakāmām, proti, tās nav izmērāmas. Tieši šī nenoteiktība ļauj vārdos raksturot un poētiski izteikt krāsu ietekmi uz mūsu pašsajūtu. 20. gadsimtā tika veikti daudzi pētījumi par krāsu ietekmi uz cilvēku. Gadsimta sākumā šai nozarē vadošā valsts bija Vācija, bet gadsimta vidū pievēršanās krāsas ietekmes pētīšanai sākās Amerikā. Par pirmo darbu šajā jomā var uzskatīt 1810. gadā iznākušo J. V. Gētes “Krāsu mācību”, kurā dzejnieks, pretēji fiziķu viedoklim, uzsvēra cilvēka emociju un pieredzes nozīmi krāsu uztveres procesā.
Krāsu ietekme pārsvarā tiek noteikta, ņemot vērā to pārdzīvojumu analīzi. Par izmērāmu tiek uzskatīta kvalitatīvi dažādu izstarojumu ietekme uz mūsu fizioloģisko stāvokli – asinsspiedienu, pulsa biežumu, hormonu daudzumu un kustību ātrumu. Gaismas plūsma, kas atstarojas no apkārtējām virsmām, uz ķermeni neatstāj tik izmērāmu ietekmi kā monohromatiskais izstarojums – gaismas ietekme ir vairāk emocionāla un psiholoģiska. Vispamatīgāk ir izpētīta infrasarkanā un ultravioletā starojuma ietekme uz cilvēku. Turklāt izmēģinājumu rezultāti liecina arī, ka cilvēka organisms reaģē uz spēcīgiem krāsu kairinājumiem.
Viena no eksperimentāli pierādītajām likumsakarībām ir temperatūras uztveres atkarība no apkārtējiem krāsu toņiem. Piemēram, aukstas krāsas (zili zaļā) telpā tā pati temperatūra šķitīs 3–4 grādus zemāka nekā siltā (sārti oranžā) telpā.

Sarkanās krāsas uztvere un interpretācija

Psiholoģiskais raksturojums. Sarkanais tonis ir visspilgtākais un vairāk nekā citi krāsu toņi piesaista uzmanību. Bērniem viņu egocentrisma dēļ patīk spilgti sarkana krāsa. Arī pieaugušiem cilvēkiem tā sniedz uzmundrinošas enerģijas lādiņu. Spilgti sarkanas detaļas liek pievērst uzmanību pat visneitrālākajai videi, tāpēc dizaineri savas jaunās idejas un projektus bieži vien izstāda sarkanā apgaismojumā.
Sarkanā krāsa tiek uzskatīta par kairinoši uzbudinošu – atkarībā no cilvēka un situācijas tā vai nu aktivizē un sniedz papildu spēku, padara dzīvespriecīgu un veicina kontaktus, vai arī izraisa nemieru un nervozitāti. Stimulētā kairinājuma dēļ sarkanā krāsa rada brīnišķīgu gaisotni ideju radīšanai, bet ne īstenošanai. Nervozos un agresīvos periodos no sarkanās krāsas ieteicams izvairīties.
Sarkanā krāsa rosina pārvērtēt laiku, tās ietekmē svars šķiet lielāks. Sarkani oranža krāsa tiek uzskatīta par viserotiskāko krāsu, tā pasliktina koncentrēšanās spēju un veicina miglainu domu rašanos. Nopietnām pārdomām labvēlīgu gaisotni rada sarkanās krāsas aukstie toņi. Par mierīgu un simpātisku tiek uzskatīta tumšsarkanā krāsa, kas veicina svētku un pieklājīgas vides veidošanu.
Sarkanā krāsa: cilvēciska interese par apkārtējo pasauli, aktīvs dzīvesveids. Varonis un sportists, atlēts un ekstrēmists, tieksme pēc sacensības, dzīves spars, kustīgums un agresivitāte. Tieksme valdīt un iznīcināt. Tā dedzina un atjauno, vairo un iznīcina. Sarkanā ir Dieva radīta un dabas noraidīta krāsa.
Sarkanā krāsa var būt sargājoša. Bet tā arī modina kaisli un dusmas, tā rosina cilvēku būt vērīgam un pastāvīgi uzmanīties. Ja vēlaties, lai jūsu kursadarba aizstāvēšanas laikā auditorija mazāk žāvātos, uzvelciet sarkanu žaketi! Sarkanā krāsa atbilst Uguns elementam un lieti noder, ja jūsu dzīvē trūkst kustību un vitalitātes, ja kaļat visādus plānus, bet nevienu no tiem tā arī neesat sācis īstenot. Maigāk nekā sarkanā šai ziņā darbosies citas mirdzošas, spilgtas, tīras krāsas.
Sarkanā ir kaislības krāsa. Tie, kas to iecienījuši, ir sabiedriski, valdonīga rakstura un ātri iekarst. Cilvēkiem, kurus šī krāsa uztrauc, piemīt mazvērtības kompleksi, viņi baidās no strīdiem un tiecas pēc stabilām attiecībām un vienotības. Sarkanā krāsa piestāv visām sievietēm – gan uz lūpām, gan apģērbā. Šī dzīvesprieka un izlēmības krāsa ir īsts dzīvības eliksīrs. Tā veicina asinsriti un dziedzeru darbību, uzlabo vielmaiņu. Ja vien tā nav satiksmi regulējoša gaisma, sarkanā vienmēr jūs virzīs uz priekšu.
Sarkanā krāsa labi sader ar zilo, zaļo un dzeltenzaļo, daļēji – ar zilo un dzelteno krāsu, bet nepavisam nesaskan ar oranži sarkano, violeti sarkano un oranžo krāsu. Sarkanā krāsa ir cīņas, varas, mīlas, kaislības un nesavaldības simbols. Sarkanā vienmēr ir bijusi taisnības, svinīguma, uguns un asiņu krāsa.
Gaiši sārto krāsu ir iecienījuši cilvēki ar viegli uzbudināmu nervu sistēmu. Pragmatiskiem (nopietniem, darbības sekas un tās derīgumu akcentējošiem) cilvēkiem šī krāsa nepatīk.
Fizioloģiskais raksturojums. Sarkanā monohromatiskā apgaismojumā paaugstinās asinsspiediens, paātrinās pulss un elpošana, tiek biežāk mirkšķinātas acis. Sarkanās un infrasarkanās krāsas paaugstina ķermeņa temperatūru un rada siltuma izjūtu. Palielinās cukura daudzums asinīs, aktivizējas hormonu darbība. Muskuļu reakcijas ātrums vidēji palielinās par 12 %, lielāks kļūst roku spiediena spēks. Virsnieru dziedzeris izstrādā vairāk adrenalīna, līdz ar to saraujas asinsvadi un dzīvīgāka kļūst asinsrites sistēma. Aktivizējas galvas smadzeņu garozas redzes centrs (lai uztvertu sarkano krāsu, ir vajadzīgas vismaz 0,02 sekundes) un palielinās iekšējais spiediens, kas reizēm izraisa galvassāpes. Bieži pazeminās sāpju slieksnis. Drīz vien izpaužas organisma atbildes reakcija.
Senatnē ar sarkano krāsu tika ārstētas bakas, šarlaks un daudzas citas infekcijas slimības. Ar sarkanu krāsu apstarota brūce ātrāk dzīst. Mazgāšanās sarkanā apgaismojumā palīdz pret spēku izsīkumu, nogurumu, depresiju, melanholiju. Sarkanā gaisma iedarbojas stimulējoši un nomierinoši. Sarkanā krāsa ietekmē elpošanu un pulsa ritmu. Īslaicīgā sarkanās krāsas ietekmē uzlabojas darbaspējas, toties ilgstoša šīs krāsas iedarbība, gluži pretēji, nogurdina un pasliktina darbaspējas.
Telpa. Sarkanā krāsa telpā pastiprina trokšņus, karstumu un citus uztveres kairinājumus. Tās iedarbība ir ļoti intensīva un tieša. Tāpēc pat nelielos laukumos sarkanā krāsa izskatās iespaidīga, šķiet draudīga. Šī krāsa uzbudina, paātrina sirdsdarbību, tās ietekme ir aktīva, uzbāzīga, neatlaidīga. Magoņu sarkanais rada satraukuma efektu – to var izmantot telpā, kurā paredzēta aktīva darbošanās, savukārt ēdamistabai piemērotāka ir tumšsarkana krāsa. Nelielas sarkanas detaļas var izmantot ēdamistabā un guļamistabā.

Publicēts: 18.10.2007 16:41 -2 [-3:+1]
Atslēgvārdi: Krāsas


Lasiet vēl

Krāsas

Cilvēks krāsu pasaulē 18.10.2007 16:21 +1

Krāsu terapija 18.10.2007 16:18 -1